Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:138, Did:0, useCase: 0

Drīzumā gaidāmi lēmumi vairākās Krievijas sportistu dopinga lietās

Rolands Eliņš

Drīzumā gaidāmi lēmumi vairākās Krievijas sportistu dopinga lietās
Tomass Bahs, SOK prezidents
Foto: AFP/Scanpix

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) līdz novembra beigām cer pieņemt lēmumus vairākās 2014.gada Soču olimpisko spēļu Krievijas sportistu dopinga lietās, paziņoja SOK prezidents Tomass Bahs, vēsta ziņu aģentūra LETA.

SOK izmeklēšanas komisija Denisa Osvalda vadībā šobrīd pārskata lietas par iespējamu manipulēšanu ar dopinga pārbaužu rezultātiem Soču olimpisko spēļu laikā. Lai gan Osvalda vadītā komisija varēs lemt par Krievijas sportistu rezultātiem Soču olimpiskajās spēlēs, tomēr tās spēkos nebūs noteikt, vai šīs valsts atlēti drīkstēs vai nedrīkstēs piedalīties 2018.gada Phjnončhanas olimpiskajās spēlēs.

Tikmēr Bahs cer, ka lēmumi vairākās lietās tiks pieņemti līdz novembra beigām.

"SOK Izpildkomiteja šogad varēs pieņemt lēmumus šajās lietās, jo neviens no mums negrib aizēnot 2018.gada olimpisko spēļu norisi," teikts Baha adresētajā vēstulē SOK biedriem un federācijām.

Kā vēstīts, SOK atkārtoti pārbaudījusi visas 254 Krievijas sportistu nodotās urīna analīzes 2014.gada Soču olimpisko spēļu laikā.

Komiteja jau iepriekš bija paziņojusi, ka atkārtoti pārbaudīs visas 2014.gada olimpisko spēļu dopinga analīzes, kuru paraugi tika izņemti no nu jau slēgtās Maskavas laboratorijas.

Pērnā gada decembra sākumā Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) kanādiešu jurista Ričarda Maklarena vadībā publicēja sava ziņojuma otro daļu par dopinga lietošanu Krievijā, kurā tika paziņots, ka laika posmā no 2011. līdz 2015.gadam vairāk kā 1000 Krievijas sportisti 30 sporta veidos piedalījušies valsts izveidotā un atbalstītā dopinga sistēmā.

Tāpat ziņojumā tika atklāts, ka Soču olimpisko spēļu laikā 12 Krievijas sportistiem, kuri izcīnīja medaļas, bijušas pozitīvas dopinga analīzes, taču tās tika samainītas pret negatīviem paraugiem. Maklarena ziņojumā uzsvērts, ka dopinga sistēmas izveidošanu atbalstīja Krievijas valdība, tostarp Krievijas Sporta ministrijas augstākās amatpersonas, bet sistēmas uzturēšanā bija iesaistīts arī Krievijas Federālais drošības dienests (FSB), Krievijas Antidopinga aģentūra un Maskavas antidopinga laboratorija.

Maklarena ziņojumā bija norādīts, ka pārbaudot 95 Krievijas sportistu Sočos nodoto dopinga analīžu paraugus, 28 gadījumos konstatētas ar tām iepriekš notikušas manipulācijas.

WADA apturēja Krievijas Antidopinga aģentūras (RUSADA) darbību, ka arī slēdza Maskavā bāzēto antidopinga laboratoriju.

Maskava līdz šim ir noliegusi, ka Krievijā būtu darbojusies valsts izveidota dopinga programma.

Samilzušā dopinga skandāla dēļ Krievijas sportistiem pērn varēja iet secen Riodežaneiro Vasaras olimpiskajās spēlēs, taču par šīs valsts atlētu dalību Olimpiādē lēma sporta veidu starptautiskās federācijas. Tā no olimpiskajām spēlēm tika diskvalificēti 68 Krievijas vieglatlēti.

Izmantotie resursi:
LETA