Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource515 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource515), Fid:459, Did:0, useCase: 0

Miņins: "Skrēju ar pieri sienā..."

Ingmārs Jurisons

Miņins: "Skrēju ar pieri sienā..."
Foto: AP
Vankūvera 2010, OS-Bobslejs Četrinieki, 1. un 2. brauciens
1. Steven Holcomb 1:41.75  
betSafe
11. Edgars Maskalāns +1.27  
betSafe

Vismaz četriem puišiem uz šīs planētas šī ir smagākā diena viņu profesionālajā karjerā. Dažam, varbūt pat visā līdzšinējā mūžā. "Nebiju gatavs," par savu braukšanu pasaules ātrākajā un sarežģītākajā trasē pēc piedzīvotajiem kritieniem tagad atzīst Jānis Miņins. "Personīgi man ir sajūta, ka šodien ir nomiris cilvēks. Tas cilvēks, kas mūsu sapņos un cerībās pamazām mums tuvojās un nesa olimpiskās medaļas."

- Treneris saka, ka komanda pieņēma saprātīgāko lēmumu. Piekrīti?
- Jā, es piekrītu. Jāatzīst, ka visu laiku skrēju ar pieri sienā - stūrgalvīgi skatījos tikai uz priekšu un neklausījos, ko teica ārsti. Nevienu neklausīju, un visiem atlika tikai brīnīties, kā es vēl varu ar to bobu pabraukt. Cietu sāpes, turējos, un veselība jau pamazām gāja uz labo pusi, taču - braucienu tomēr bija par maz, un braukšanas forma pazuda. Pauze bija liela, pa vidu vēl operācija, 12 dienas nebiju braucis, bet te uzreiz - ar četrinieku pasaules ātrākajā trasē. Nebija viegli, centos, cik manas prasmes to atļāva, taču katra sīkākā kļūda man uzreiz izvērtās kā kritiens. Ja normālā formā es uz tādām paspētu noreaģēt, tad tagad man izrādījās daudz grūtāk kaut ko izlabot.

- Tad var teikt, ka lielākā problēma beigās izrādījās braukšanas prakses trūkums?
- Gan prakses trūkums, gan tomēr arī trase - viena no sarežģītākajām un ātrākajām, kura ir grūta jebkuram, un kurā diezin vai vēl kādreiz notiks kāds Pasaules kausa posms. Šaubos. Nebiju tam gatavs. Var mēģināt autobraucēju pēc desmit dienu pauzes iesēdināt mašīnā - viņš neuzstādīs trases rekordu. Mūsu gadījumā tas pats. Turklāt ar visām veselības lietām, kam bija jāiziet cauri - acīmredzot tik vienkārši tas nenotiek. Cerēju, ka visi svētie augšā palīdzēs, un es pēc iespējas ātrāk paspēšu atkopties. Taču, ja pirmais kritiens vēl bija tāda kā nejaušība un tiešām neveiksme, tad otrais... Mēģināju eksperimentēt, taču nebiju tādā līmenī, lai pēc tam paspētu izlabot kļūdu. Un, ja nepaspēju to izdarīt treniņos, nezinu, kas varētu notikt, ja kaut vai minimālu kļūdu pieļautu mačos... Zinu, cik tālu pats esmu gatavs spēlēties ar savu veselību - kur varbūt par daudz iekarstu, kur ciešos. Taču, kad dzirdēju, ka ar veselību tomēr nav kārtībā džekiem... Ir jādomā ar galvu. Man tie džeki ir vajadzīgi, jo, domāju, mēs vēl gribam turpināt. Šo olimpiādi veselības dēļ nākas norakstīt, taču tā būs tikai papildu motivācija nākamajam gadam. Šobrīd man ir sajūta, ka visiem džekiem ir milzīga vēlme atmaksāt - atmaksāt liktenim par to, ko viņš ar mums izstrādāja. Ceru, ka atbalstītāji sapratīs to cīņu, ko šeit esam izcīnījuši, un sapratīs, ka netaisījāmies te jokoties un muļķot cilvēkus. Mēs tiešām darījām visu, lai startētu un cīnītos par medaļām. Taču, diemžēl, liktenis pagriezās pret mums ar muguru divas reizes. Man pietika laika atkopties, bet Oskaram šobrīd tādas iespējas vairs nav. Negribu spēlēties ar viņu veselību, un arī ar viņu tuvinieku veselību. Mums šeit ir ļoti grūti iztēloties, ko jūt viņi tur, mājās - domāju, tā ir vēl dubulta slodze un pārdzīvojumi. Tur ir vecāki, omītes un opīši, kam ne vienmēr ir tik spēcīgas sirdis un nervu sistēma, kas turklāt jau pabojātas iepriekš. Es viņiem nevarētu paskatīties acīs, ja vēlreiz nokristu un atkal sasistu Oskaru, Daumantu vai Intaru.

- Kā pārējie komandas puiši šobrīd jūtas?
- Jūtas tā, kā jebkurš cilvēks, kurš pieņēmis smagāko lēmumu savā sportista karjerā. Taču tas bija jādara, lai nesabojātu visu vēl vairāk. Vienam otram radinieku vidū bija tuvu tam, ka nāktos vest uz slimnīcu. Arī mediji - varbūt neteikšu, ka nežēlīgi, taču jebkurā gadījumā informācija līdz Latvijai nonāk ātri, tā ir dažāda un bieži vien - nepilnīga. Sak, vienam smadzeņu satricinājums, cits - gandrīz vai miris.. Nabaga tuvinieki mājās lasa, bet piezvanīt un pašiem pajautāt nevar - kamēr Latvijā ir diena, pie mums nakts, un nākas tās sešas stundas stresot gaidot, kamēr dēls vai mazdēls būs pamodies. Domāju, arī šī milzīgā atbildības sajūta bija viens no iemesliem, ka samocīja manu pārliecību un atstāja zināmas sekas. To pateicu arī džekiem - es nevaru garantēt par 110%, ka nobraukšu visus četrus braucienus. Vienkārši nevaru. Vienkārši nejūtos pārliecināts par savu braukšanas formu. Ja tā būtu jebkura cita trase, viss būtu normāli - es būtu nobraucis un paspējis noreaģēt. Šeit ātrums tomēr ir pārāk liels. Līdz pat pēdējam brīdim cerēju uz brīnumu. Cerēju, ka visi atbalstīs visus manus lēmumus, ka arī treneris sapratīs, un viss būs kārtībā, taču redz, kā situācija pavērsās. Un mēs tur vairs neko nevaram izdarīt.

- Vēl vakar uzreiz pēc kritiena runāji ar milzīgu pārliecību, ka viss būs labi un sacensībās cīnīsies par augstākajām vietām.
- Jā, tobrīd biju pārliecināts, jo runājāmies uzreiz pēc brauciena. Zināms, ka veči mums ir izturīgi, un reālās sāpes parāda tikai tad, kad īstajiem ārstiem pagājuši garām. Cenšamies sāpes trases ārstiem nerādīt, jo tad nav variantu - uzreiz noņems no trases. Reālo situāciju apzinājām jau pēc tam, kad savācām bobu un aizbraucām uz garāžām.

- Tagad, kad jau skaidri zināms, ka trasē vairs neiesiet, un kļūs tikai labāk - cik nopietnas problēmas ir Oskaram un Daumantam?
- Oskaram bija diezgan nepatīkami. Kā viņš teica - pēkšņi paliek karsti, tad pat sāk raut tā kā uz vemšanu. Tas - 20 minūtes pēc brauciena. Tad arī sapratām, ka kaut kas tiešām nav labi. Ārsts vēl vakar vakarā mierināja: neizskatās pēc smadzeņu satricinājuma, jo pazīmes ir citādākas. Varbūt vieglā formā, varbūt tikai kādas reakcijas no sasprindzinājuma. Taču, kad nākamajā rītā izgājām pamatīgākas pārbaudes, bija skaidrs, ka tas tomēr ir smadzeņu satricinājums. Daumantam ir sasitumi - celim, galvai. Taču būs kārtībā. Mēs te nepelnām miljonus, lai varētu atļauties necienīt savu veselību. Ja nedod Dievs vēl kaut kas notiktu - es nezinu, vai Oskaram būs no kurienes pagrābt tukstošus, lai nodrošinātu sev turpmāko dzīvi bez bobsleja. Mums Latvijā vairs nav tādu tīrradņu, kādi ir manā ekipāžā. Ja ir, tad - ļoti maz, un viņus vēl būtu jāatrod. Ja gribam bobslejā turpināt, man tie džeki ir vajadzīgi - viņi ir mūsu lielākā vērtība, kas jātaupa un jāsaudzē. Viņus sargāšu jebkurā situācijā, arī tad, ja tādēļ jāupurē olimpiskās spēles.

- Kāda ir sajūta - no kā jūs šodien atteicāties?
- Protams, braucot jutu - ātrums labs un bobam potenciāls ir liels. Veči brīnījās - trešais ātrums, latvieši ir atgriezušies! Sāka rēķināties kā ar konkurentiem. Un tad tas sabruka 24 stundu laikā. Kad četrus gadus esi smagi strādājis vienam mērķim, tā vārdā upurējis visu pārējo savā dzīvē, un pašā pēdējā mirklī tev atņem iespēju pat pamēģināt - jebkurš cilvēks var mēģināt iztēloties, kādas tajā mirklī var būt sajūtas. Kādas tik sāpes un problēmas nav pārdzīvotas, lai mēs tiktu tik tālu un nokļūtu šeit. Ja godīgi, domāju, katram no mums tā ir kā neliela traģēdija. Personīgi man ir sajūta, ka šodien ir nomiris cilvēks. Tas cilvēks, kas mūsu sapņos un cerībās pamazām mums tuvojās un nesa olimpiskās medaļas. Šodien viņš mira pēkšņā nāvē... Nesaku, ka medaļas būtu bijušas, cīņa būtu smaga un konkurenti spēcīgi. Taču vienmēr paliks tā sajūta, ka nekad tā arī neuzzināsim, kā tas varēja beigties, ja ne viss notikušais. Visu šo laiku kopš operācijas izmisīgi mēģināju peldēt pret straumi, ķerties pie katra akmens, lai kārpītos uz priekšu. Taču šodien sapratu, ka jāļaujas plūsmai.

- Holivudas beigu nebūs?
- Šoreiz nesanāk. Tikai kā "Titānikam"...

  -1 [+] [-]

, 2010-02-26 10:55, pirms 10 gadiem
Miņķa kings
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +6 [+] [-]

, 2010-02-26 11:03, pirms 10 gadiem
visu cieņu Jānim un komandai!

  +6 [+] [-]

, 2010-02-26 11:07, pirms 10 gadiem
skumjš stāsts

 +17 [+] [-]

, 2010-02-26 11:10, pirms 10 gadiem
Visu Cieņu Miniņa ekipažai!!!! Mums ar viņiem jalepojas nevis janoreij!!!!
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +1 [+] [-]

, 2010-02-26 11:18, pirms 10 gadiem
mjā, ... bet vai nākošie starti vēl būs? Lūk, jautājums!

  -2 [+] [-]

, 2010-02-26 12:20, pirms 10 gadiem
nu baaac.... Nu tu tachu, Minka, juti, ka vareesi! nu joprojam neticu, ka tas bij komandas BRIVPRATIGS lemums. Varbut ceriba mirst pedejaa... un tulit vel tiks pieteikts startam???????????

     [+] [-]

, 2010-02-26 12:34, pirms 10 gadiem
par 90% skaidrs, ka Sočos šitos čaļus neredzēsim. Varbūt Miņinu.. bet tad viņš būs vecāks, un ātruma īpašības arī vairs ne tādas. Stūmēji vēl 4 gadus par kapeikām nemocīsies, tas ir skaidrs. Jauni, spēcīgi čaļi ar ģimenēm... c'mon! Darbu atradīs un pelnīs normāli. Jāmeklē jauni 20-gadīgi buļļi, kurus var uzkačāt uz nākamo olimpiādi.
Respect Miņinam un Co! Tas ir pareizs lēmums, taču skatīsimies reāli, jaunam ciklam pietrūks pacietības, naudas un spēka...
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +1 [+] [-]

, 2010-02-26 13:15, pirms 10 gadiem
Calvin rakstīja: par 90% skaidrs, ka Sočos šitos čaļus neredzēsim. Varbūt Miņinu.. bet tad viņš būs vecāks, un ātruma īpašības arī vairs ne tādas.
Bobslejā junioru vecums ir līdz 26 gadiem, Miņinam šobrīd ir 29, nākošajā Olimpiādē būs 33 - un tas ir pats īstākais vecums bobslejistam, lai parādītu labāko sniegumu. Spēks vēl būs un pieredze būs pamatīga.

  +1 [+] [-]

, 2010-02-26 13:48, pirms 10 gadiem
Visu cieņu Miņinam un komandai! Tās, protams, ir olimpiskās spēles, bet tās tomēr nav to vērtas, lai riskētu ar veselību un nedod Dievs, vēl ar dzīvību, ko ne par kādu naudu nenopirks.
Četri gadi paies nemanot, tiksimies Sočos, kur Miņins un Co varēs atriebties Vistleras trasei, labā nozīmē atriebties - ar kādu medāli
Un par vecumu - Miņinam uz Sočiem būs īstais vecums, lai gāztu kalnus ! Cik gadi bija Langenam, kad viņš bija labākais ? Kādi 35 noteikti
Turās!

  +2 [+] [-]

, 2010-02-26 14:18, pirms 10 gadiem
patik tas ka čaļi nenokar degunu un šis gadijums tieši dzen uz priekšu

     [+] [-]

, 2010-02-26 15:15, pirms 10 gadiem
šo džeku var cienīt

     [+] [-]

, 2010-02-26 16:00, pirms 10 gadiem
RESPECT Jankam!!

     [+] [-]

, 2010-02-26 16:02, pirms 10 gadiem
Super intervija.
Tikai stiprs cilvēks varētu pieņemt šādu lēmumu.

     [+] [-]

, 2010-02-26 19:55, pirms 10 gadiem
Kam vispar bobslejs ir vajadzigs? Reali cik valstis ar vinu nopietni nodarbojas? Vacija, Sveica, Kanada, ASV, Krievija. Viss. Principa sis sporta veids pastav no 5 valstim. Parejas ka Italija, Latvija, Francija, Monaco, Austrija tas nav nopietni, tie ir tirakie amatieri. Rodas jautajums - vai mums to vispar vajag? Es domaju ka diezgan labi Latvija varetu iztikt bez bobsleja jo jau tapat tik daudzi sporta veidi tiek kultiveti ka par traku jau. Ja dabutu medalu tad staigatu ka pāvi, tapat kā kamaninas, bet eāli ja paskatamies, tad davaj veci dabujiet medalu kada nopietnaka sporta veida, teiksim vasaras olimpiade 800 metros, kur konkurence ir net tikai no Eiropas, bet ari Azijas, Afrikas, Australijas, Dienvidamerikas...a kas ta te bobsleja...paris valstis piedalas, baiga jega.

     [+] [-]

, 2010-02-27 02:53, pirms 10 gadiem
Visu cieņu Jānim! īsts vīrs, un lūdzu lūdzu, novēlu nebojāt sev un pārējiem garīgo dēļ ka'diem sliktiem komentāriem..jūs zināt visu vislabāk! tie džeki,kas rubī,tie arī atbalsta un 100% saprot un pieņem jūsu lēmumu! viss būs labi, paldies, veči!

     [+] [-]

, 2010-02-27 11:24, pirms 10 gadiem
Viss kārtībā!Tagad galvenais visiem atgūt veselību un pārliecību sev, tad jau ar jauniem spēkiem uz jauniem mērķiem!Janka ,mēs ar Jums ,mēs par Jums!!!

     [+] [-]

, 2010-02-27 11:30, pirms 10 gadiem
Ontario rakstīja: Kam vispar bobslejs ir vajadzigs? Reali cik valstis ar vinu nopietni nodarbojas? Vacija, Sveica, Kanada, ASV, Krievija. Viss. Principa sis sporta veids pastav no 5 valstim. Parejas ka Italija, Latvija, Francija, Monaco, Austrija tas nav nopietni, tie ir tirakie amatieri. Rodas jautajums - vai mums to vispar vajag? Es domaju ka diezgan labi Latvija varetu iztikt bez bobsleja jo jau tapat tik daudzi sporta veidi tiek kultiveti ka par traku jau. Ja dabutu medalu tad staigatu ka pāvi, tapat kā kamaninas, bet eāli ja paskatamies, tad davaj veci dabujiet medalu kada nopietnaka sporta veida, teiksim vasaras olimpiade 800 metros, kur konkurence ir net tikai no Eiropas, bet ari Azijas, Afrikas, Australijas, Dienvidamerikas...a kas ta te bobsleja...paris valstis piedalas, baiga jega.
Atskatoties uz Latvijas bobsleja tradīcijām es gan nebūtu tik drošs ,lai apgalvotu ,ka Latvijai bobslejs nav vajadzīgs.Tas ir bijis un domājams vēl būs, viens no vadošajiem ziemas sporta veidiem Latvijā ,kas nesīs vēl daudz jaunu uzvaru un sasniegumu!

     [+] [-]

, 2010-02-27 16:43, pirms 10 gadiem
Žēl, ka viss jau pašā sākumā tik slikti sākās, bet Jānis iedvesmoja ar savu apņēmību un pierādīja, ka ir stiprs neskatoties ne uz ko. Un atteikšanās no dalības Olimpiskajās spēlēs noteikti bija smaga, bet ar to Miņina komanda pierādīja, ka ir vienota un izcila. Paldies Jums!