Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:365, Did:0, useCase: 0

Tagad tikai nesalaist grīstē runu jeb kā Štrombergs atklāja BMX trasi Valmierā

Jānis Freimanis

Tagad tikai nesalaist grīstē runu jeb kā Štrombergs atklāja BMX trasi Valmierā
Māris Štrombergs. Foto: Romāns Kokšarovs/f64

No drēbju skapja rūpīgi tiek izņemts pirms nepilniem septiņiem gadiem nopirktais pelēkais uzvalks. Līdz ar smaržas vilni tiek uzjundītas patīkamas atmiņas. Toreiz jauns uzvalks bija vajadzīgs, lai dotos uz Latvijas Gada balvas sportā pasniegšanas ceremoniju. Tagad maču dienas jau ir aiz muguras, bet uztraukums par to, lai nesalaistu grīstē runu, palicis joprojām.

Saģērbies un nostājies spoguļa priekšā viņš jūtas mazliet vīlies. Diez ko labi uzvalks nesēž. Vēl pirms pāris gadiem augšstilbos bikses šķita par šauru un tas apgrūtināja piesēšanos. Turpretī tagad bikses ir acīmredzami par platu. Muskuļu masas sarukums pēc karjeras beigām ir dabisks process. Ir jau forši, ka tagad var aktīvāk pievērsties basketbolam un golfam, bet hobijs nav salīdzināms ar profesionālo rutīnu, kas svaru zālē mudināja pavadīt teju katru dienu daudzu gadu garumā. Ja būtu saburzīts krekls, varētu sasaukt sievu, taču šajā gadījumā arī viņa nebūs glābēja. Jāiztiek vien būs. Kaut ko izmainīt vairs nav laika, jo jau pēc dažām stundām jābūt klāt trases atklāšanā. Bet trase taču ir nosaukta viņa, divkārtējā olimpiskā čempiona Māra Štromberga vārdā.

Pirms kāpšanas "Audi" markas spēkaratā Māris saskatās ar sievas Natašas vecākiem, kuri šoreiz atbraukuši līdzi jaunajai ģimenei. Viņu acīs var nolasīt lepnumu un nepacietīgas gaidas, kas Mārim liek apjaust, ka šī tomēr nav tikai trases atklāšana. No tēva mājām pie Viestura vidusskolas līdz trasei Ausekļa un Vaidavas ielas krustojumā automašīna aizvizina mazāk nekā 15 minūtēs. Izkāpuši no auto, visi dodas uz trasi, bet apkārt Mārim jau sāk drūzmēties bērnu pulciņš. Viņš ir mazliet pārsteigts, ka mazie ķipari viņu tik labi atpazīst. Cik tad šiem sešus septiņus gadus vecajiem džekiņiem bija tolaik, kad Londonas olimpiskajās spēlēs tika izcīnīta zelta medaļa. Kad viņš 2008. gada augustā Pekinā pirmoreiz kļuva par olimpisko čempionu, viņi noteikti vēl nebija dzimuši. Bet vecāku un treneru smaidi liek noprast, kas iemācījis BMX zvaigzni pazīt vaigā.

Kāds astoņgadīgs brašulis Mārim atzīstas: "Tu esi mans mīļākais braucējs!" Čempions ir aizkustināts un grib mazajam sniegt kādu padomu, taču acumirklī sagudrot dzīvei noderīgu citātu neizdodas. Bet pēc mirkļa klāt jau ir nākamais, kurš grib nofotografēties un dabūt autogrāfu. Mazliet nostāk stāv vēl divi puiši un viens otru skubina: "Nu, pieej un paprasi tu pirmais." Protams, Amerikā cilvēki ir mazāk skubināmi, bet Latvijā līdzjutēju atbalsts allaž licis justies citādāk. Siltāk. Saprazdams, cik nopietni čaļi uztver vārdu apmaiņu ar olimpisko čempionu, Mārim neviļus jāsmaida.

"Te nu tu esi, vecīt," Māris pie sevis nodomā, stāvēdams un gaidīdams, kad viņam būs jāsaka runa trases atklāšanas pasākumā. "Šis ir tevis ieguldītā darba rezultāts. Jā, zelta medaļas ir forši, tas arī ir paliekoši. Bet šī trase ir gluži vai tavs mantojums. Cilvēki diendienā to redzēs savu acu priekšā, bērni šeit trenēsies. Ja būtu paņēmis no Amerikas līdzi ričuku, varētu pats iemēģināt. Nē, ne jau nobraukt gonku, bet vismaz izjust pumpas un virāžas. No otras puses – viss ir beidzies. Jau pēdējā sezonā to sapratu, taču centos sevi apmānīt. Bet, kad piedzima Rio…"

Māris paraugās uz priekšā stāvošajiem un ar skatienu ātri sameklē Natašu un Rio. Tas nomierina. Un prātā ataust tā diena pirms nepilna pusotra gada, kad abi ar Natašu mājās ēda picu un kārtējo reizi prātoja, kāds vārds vislabāk piestāvētu mazajam cilvēkam, kas jau pēc trim mēnešiem pirmoreiz ieraudzīs šo pasauli. Jau bija pārcilāti neskaitāmi varianti, taču tā pa īstam neviens nepārliecināja. Un tad Māris jokodamies izmeta: "Rio!" Abi sirsnīgi pasmējās. Tas taču būtu kā nepiepildītais sapnis par trešo olimpisko zeltu, vai ne? Vēlāk šis vārds tā arī izsijājās starp visiem pārējiem, turklāt tas uzreiz iepatikās arī Natašas mammai Terijai.

"Dēls noteikti pamēģinās vairākus sporta veidus, bet es kā sencītis ar savu aci novērtēšu, kas viņam labāk padodas. Un tad mēģināšu tā netieši viņu turp virzīt… Ai, ko nu tur! Lai pats izlemj, kas sirdij tuvāks. Bet, ja tomēr gribēs pamēģināt BMX, tad sākumā ar trenera pienākumiem jau noteikti tikšu galā es pats. Pēc tam? Ja vien viņš vēl joprojām būs treneris, tad tikai un vienīgi Ivo…"

"Bet tagad dosim vārdu divkārtējam olimpiskajam čempionam Mārim Štrombergam," kāda balss pacilātā tonī kā krītoša starta barjera pārtrauc viņa ceļojumu nākotnē. Nu ko, vecīt, tagad tikai nesalaid grīstē runu…

2019. gada 6. jūlijs

  +4 [+] [-]

, 2019-07-18 11:12, pirms 4 mēnešiem
Labs raksts! + no manis.

  +2 [+] [-]

, 2019-07-18 12:10, pirms 4 mēnešiem
Dīvains gabals... Pat Štrombim biksēs mēģināts ielīst... Taču respektēju autora vēlmi pasniegt CITĀDU Štrombergu.

  +4 [+] [-]

, 2019-07-18 12:30, pirms 4 mēnešiem
Lieliskā stilā uzrakstīts, kaut kas citāds un svaigs! M. Štrombergam + par bērna vārda izvēli.

  +1 [+] [-]

, 2019-07-18 12:53, pirms 4 mēnešiem
Mazāk kā 15 minūtēs?? Tur sanāk labi ja piecas...

  +2 [+] [-]

, 2019-07-18 13:58, pirms 4 mēnešiem
Novele īsta,autors malacis. Ievadu no runas ar varēja, bet visu nevar gribēt.

  -1 [+] [-]

, 2019-07-18 16:31, pirms 4 mēnešiem
Bet kur ir runa?

  +1 [+] [-]

, 2019-07-18 18:40, pirms 4 mēnešiem
teorētiski šis varētu būt noslēgums grāmatai par Štrombergu

kurš pirmais paķers tiesības rakstīt ?

  +1 [+] [-]

, 2019-07-19 19:47, pirms 4 mēnešiem
Juri$$$ rakstīja: Bet kur ir runa?
Ja tevi ļoti interesē, varu pievienot. Man ir ieraksts.

     [+] [-]

, 2019-07-19 22:16, pirms 4 mēnešiem
wolmar rakstīja: Ja tevi ļoti interesē, varu pievienot. Man ir ieraksts.
Grīstē nesalaida? Tad jau viss labi.