Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:148, Did:0, useCase: 0

Latviešiem pjedestāls 24 stundu sacensībās Francijā

Juris Grīns
Juris Grīns

Katru gadu septembrī Francijā tiek organizēta gada lielākā sacīkste 4x4 spēkratiem – “24 Heures Tout Terrain de France”, kura šogad notika jau 27-to reizi. Kopš 2005. gada, kopā jau 15 gadus pēc kārtas, dalību sacensībās ņem Latvijas autobraucēji.

2011. gadā ventspilnieki izveidoja ekipāžu, kurā brauc Igors Skoks, Rūdolfs Skoks, Arvis Piķis un to apkalpo tikai divi mehāniķi Agris Piķis un Gunārs Briedis (komanda “Tempo 24H”). Šo gadu laikā ļoti mainījušās tehniskās vienības, ja pirmsākumos trasē pārsvarā bija redzamas lielās 4x4 markas automašīnas Toyota, Nissan, Mitsubishi, Range Rover, Mercedes, tad pēdējo desmit gadu tendence ir būvēt arvien vieglāku tehniku. Šogad 24 stundu sacensību dalībnieku sarakstā tika iekļauti arī visi bagija tipa spēkrati (16 ekipāžas), kuri iepriekš piedalījās tikai 4 stundu braucienā. Venstpilnieku ekipāža visus deviņus gadus ir uzticīga automobilim Mitsubishi Pajero. Mašīnā ieguldot darbu un zināšanas, to ir pārveidojuši mehāniķi Agris Piķis un Gunārs Briedis.

Šogad uz starta līnijas stājās 77 spēkrati. Kopš 2016. gada trase tiek veidota jaunā vietā - uz lauksaimniecībā izmantotas zemes pēc ražas novākšanas - tikai dažas dienas pirms sacensībām. Trases garums bija 7,4 kilometri.

Latvijas komandā pirmais pie stūres sēdās Igors Skoks un trasē devās no 14-tās starta līnijas. Pēc apmēram stundas ilga brauciena nācās mainīt pārsisto riepu. Pēc divām stundām latvieši rezultātu tabulā ierindojās 21. vietā. Laiks bija saulains, brīžiem termometra stabiņš pacēlās līdz pat +30 grādiem. Trase bija sausa un putekļaina, tāpēc tā nepārtraukti tika laistīta, līdz ar to arī kļuva slidena un vietām bīstama. Aizritot ceturtajai stundai, ventspilnieku ekipāža bija pakāpusies uz 18. vietu, pēc sešām stundām – uz 12. vietu, pēc desmit stundām – uz 8. vietu, pēc 13 stundām – uz 5. vietu, bet 15-tajā stundā stabili ieņēma jau trešo pozīciju. Turpmākās 9 stundas, mainoties pilotiem Igoram Skokam, Rūdolfam Skokam un Arvim Piķim ne vēlāk kā pēc 2 stundām un 30 minūtēm, kā to nosaka 24 stundu sacensību nolikums Francijā, latviešu komanda “Tempo 24H” rezultātu tabulā saglabāja trešo vietu, pakāpeniski attālinoties no tuvākajiem konkurentiem. Viņu vadītā automašīna “Mitsubishi Pajero” trasē turējās labi, vienīgās problēmas bija putekļi, līdz ar to katrā pilotu maiņā, tika nomainīts gaisa filtrs.

Trīs ekipāžas: Nr. 9 - Nr.12 - Nr.15 (latviešu ekipāža) palika nepārspētas atlikušās stundas, līdz tika parādīts rūtainais finiša karodziņš.

Izturības sacensībās “24 Heures Tout Terrain de France” Igors Skoks finišu sasniedza ar 202 veiktiem apļiem. Ventspilnieku ekipāžai - Igors Skoks/ Rūdolfs Skoks/ Arvis Piķis - pirmo reizi izdevās ierindoties godalgotajā trešajā vietā absolūtajā vērtējumā, kas ir augstākais sasniegums piecpadsmit gadu laikā kopš Latvijas autosportisti ņem dalību šajās sacensībās. Pēc 24 stundu brauciena finišu sasniedza 48 ekipāžas.

(Autora piebilde: Igors Skoks 2016. gadā pēc izcīnītās 5. vietas: “Augstāku vietu sasniegt ar šo automašīnu, manuprāt, ir ļoti grūti. Jāņem vērā, ka šoreiz remontdarbi mums vispār nebija, ja neskaita riepu maiņu.” Arvis Piķis komentēja: “Mūsu mašīna ir smagāka, līkumos apdzenam, bet garajās taisnēs viņu būvētajām bagija tipa mašīnām ir priekšrocības. Pakāpties uz augstāku vietu ir neiespējami, ja sākšu vairāk riskēt, varu kļūdīties un sasist mašīnu. Vienīgi, ja kļūdās kāds no konkurentiem...”)

Kopš 2005. gada augstākie latviešu sasniegumi sacensībās “24 Heures Tout Terrain de France”: 2008. gadā 4. vieta - ekipāža Igors Skoks/ Māris Saukāns/ Agris Piķis un 2015. gadā to atkārtoja ekipāža Māris Neikšāns/ Jānis Berķis/ Nauris Berķis, ventspilnieku ekipāža Igors Skoks/ Rūdolfs Skoks/ Arvis Piķis - 2016. gadā 5. vieta.

Igors Skoks: “Kopš 2005. gada, kad ņēmu dalību arī maratonrallijā Dakāra, katru gadu piedalāmies 24 stundu sacensībās - septembrī Francijā un novembra beigās Portugālē. Francijā man šī bija jau 14-tā reize. 2011. gadā izveidoju jaunu komandu, kurā startējam kopā ar dēlu Rūdolfu un mehāniķa Agra Piķa dēlu Arvi. Man šī bija fiziski vissmagākā sacensība Francijā. Bija karsts, trasi daudz laistīja, līdz ar to vietām segums kļuva tik slidens, ka mašīnu bija grūti savaldīt. Esam ļoti priecīgi un gandarīti par sasniegto trešo vietu, kuras pamatā bija pareiza visu pilotu braukšanas taktika, labs mehāniķu Agra un Gunāra darbs - gan sagatavojot automašīnu pirms sacensībām, gan to apkalpojot sacīkstes laikā.”

Rūdolfs Skoks: “Šoreiz sacensībās startēja arī bagiji. Šajā trasē tiem ir liela priekšrocība, jo viņi ir viegli un ātrāk vadāmi caur daudzajiem “S” veida līkumiem... Stabili nobraucu visus savus trīs braucienus - bez fiziskiem kontaktiem. Pirmajā sacensības daļā ļoti laistīja trasi, tāpēc pirmais brauciens man bija visgrūtākais. Naktī jau bija vieglāk – nebija tik karsts, trasi nelaistīja un neredzēja arī bedres. Portugālē esam izcīnījuši divas reizes otro vietu un pat pirmo, bet to, ka Francijas sacensībās varam būt godalgotā vietā, likās neiespējami. Kad pēc otrā brauciena uzzināju, ka esam jau piektie, svarīgi bija šo vietu noturēt. Dodoties trasē trešo reizi, zināju, ka esam jau trešajā pozīcijā. Sapratu, ka mērķis – goda pjedestāls - šoreiz var realizēties. Braucu savā ritmā, lieki neriskējot. Esam sapratuši, kāda braukšanas taktika ir jāievēro, lai būtu starp līderiem. Mans prieks par trešo vietu ir neaprakstāms.”

Arvis Piķis: “Trasē parasti man iznāk doties tumsā, bet otrais brauciens iekrīt laikā no tumsas līdz rītausmai (ļoti skaisti redzēt saullēktu!). Man pat patīk braukt naktī, jo trase netiek laistīta un seguma īpatnības dēļ pazūd putekļi. Naktī dziļās bedres nav pamanāmas, līdz ar to ātri ir jāsaprot, kā mainās trases segums un to ir jāatceras. Pēc sava otrā brauciena, kad veicu pilotu maiņu, uzzināju, ka esam jau trešajā vietā - SUPER! Tālāk tik noturēt! Trešajā braucienā mērķis bija skaidrs – saudzēt mašīnu, taupīt bremzes, nekļūdīties. Beidzot mums tas izdevās – kāpt uz goda pjedestāla Francijā, kas šīs sacensības sākumā likās nereāli. Paldies mūsu mehāniķiem – Gunāram Briedim un manam tēvam – Agrim, par ielikto darbu automašīnā un, protams, liels paldies Igoram Skokam par kārtējo iespēju piedalīties.”

Pirmo reizi 27 gados 24 stundu sacensībās pirmo un otro vietu izcīnīja komandas, kas brauca ar bagijiem “CAN-AM” (SSV grupa). Tas bija pārsteigums visiem! Pirmo vietu izcīnīja Francijas un Beļģijas apvienotā ekipāža: S. Guyette/ P. Mercier/ M. Fourmaux. "Šī uzvara mums ir lielisks sezonas noslēgums," sacīja Paskāls Merjers, 60 gadus vecs autovadītājs, kurš autokrosā un rallijkrosā brauc kopš 16 gadu vecuma! "Tas bija izaicinājums braukt 24 stundu sacensībās ar mūsu pavisam jauno automašīnu - 2020. gada Can Am X3 versiju. Mūsu nākamais mērķis ir sagatavot trīs SSV bagijus Dakāras maratorallijam... "

Uz pjedestāla otrā pakāpiena kāpa vēl viena SSV komanda, kurā brauca X. Alibert/ L. Guillot/ J. Labille. "Mūsu mērķis bija aizstāvēt otro vietu Francijas čempionātā, panākumus gūstot augstākā līmeņa sacensībās. Otrā vieta nāca negaidīti. "

Neliels kopsavilkums par konkurentiem: Ilgi ieņemot otro vietu, bagijs Nr.1 (2018. gadā 1. vieta) apstājās ar salauztu pārnesumkārbu. Komandai nebija rezerves. Transmisijas problēma radās ekipāžai Nr.22 (2008.un 2016. gadā 1. vieta), to saremontēja, bet līdz finišam netika. Neveiksmes sekoja Nr.26 “MD Rally Sport” – vispirms 2019. gada Āfrikas sacīkstē uzvarējušajai automašīnai beidzās degviela - kļūda slikti pārraidīta instrukcija, vēlāk Kirils Desprē (maratonrallija Dakara vairākkārtējs uzvarētājs) uzmeta kūleni un nācās izstāties. "Mēs mācāmies," pozitīvi secināja komandas vadītājs Antoine Morel.

Rezultāti: https://www.its-live.net/live/24htt...