Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:262, Did:0, useCase: 0

MachimoI: Par vārtsargiem un statistiku (1. daļa)

MachimoI: Par vārtsargiem un statistiku (1. daļa)
Elvis Merzļikins. Foto: USA Today Sports/Scanpix

Ja vēlamies lietām pieiet drusku nopietnāk par čigānu zīlnieci vai sportacentra komentētāju, ir nepieciešamas zināšanas un zināma izpratne

Centīšos ar šo rakstu sniegt ieskatu vārtsargu statistikas analīzē. Un vispār sporta statistikas pamatos. Varbūt kādam noderēs.

 

Sportā tiek ievākta visvisāda statistika. Taču ne visi no šiem lielumiem ir radīti vienādi. Ir novecojuši, iegājušies statistikas lielumi, kas ir bezjēdzīgi vai pat maldinoši. Piemēram, +/- koeficients hokejā. Ir jauni, grūtāk saprotami, taču ļoti noderīgi. Par dažiem no tiem vēlāk.

 

Jebkādas sporta statistikas svarīgs raksturlielums ir tā prognozēšanas spēks. Kas pie velna tas tāds? 

 

Piemērs. Ja basketbolists karjeras laikā ir izpildījis 1000 soda metienus, trāpot 800, prognozēšanas spēks ir spēja radīt modeli, kas paredz spēlētāja nākamo soda metienu precizitāti noteiktā kļūdas intervālā vai, piemēram, šī paša spēlētāja trīspunktnieku precizitāti. Ja turpretī nākamos 1000 soda metienus spēlētājs izpildīs tikai ar 40% precizitāti, no šīs statistikas praktiski nav nekādas jēgas, jo tai nav prognozēšanas spēka. 

 

No savākto datu kaudzes tiek veikta regresijas analīze, atkarībā no varbūtību sadalījuma. Jo vairāk datu, jo lielāks determinācijas koeficients, kas norāda uz ievāktās statistikas spēju prognozēt nākotnes notikumus. Tātad, jo vairāk informācijas, jo lielāka pārliecība par nākotnes prognozēm. Makes sense?

 

Tāpat kā monēta ir jāuzmet pietiekami daudz reizes, lai empīriski iegūtu datus, kas norāda uz aptuveni 50/50 sadalījumu, tāpat arī statistikas datiem ir nepieciešams pietiekami liels izlases lielums, pietiekami daudz izmesto metienu basketbolā vai atvairīto metienu hokejā. Taču hokejā ir daudz vairāk ārējo faktoru par šo soda metiena piemēru.

 

Turklāt, jo lielāka spēlētāja meistarības loma noteiktā lielumā (piemēram, soda metienu procents), jo lielāks determinācijas koeficients. Jo lielāka nejaušības jeb veiksmes loma, jo mazāks determinācijas koeficients. Jo mazāks determinācijas koeficients, jo vēl vairāk datu un lielāks izlases lielums nepieciešams, lai no statistikas būtu jēga. It sevišķi, ja atšķirības starp spēlētājiem ir nelielas un mēs vēlamies tos salīdzināt.

 

Pēc dažiem pētījumiem vārtsarga meistarības determinācijas koeficients jeb R2 ir tikai 0,25 un pēc zemākām aplēsēm pat 0,06, atkarībā no izlases lieluma. Šis koeficients norāda uz vārtsarga meistarības pienesumu kopējā atvairīto metienu variācijā. Piemēram, ja vienu dienu vārtsargs atvaira 85% metienus, bet otru 95%, tikai daļa no šīs 10% atšķirības ir saistīta ar vārtsarga sniegumu, jo liela daļa no notikumiem ir ārpus vārtsarga vai pat jebkura cita spēlētāja tiešas kontroles. Tāpēc ir nepieciešams daudz datu, daudz aizvadītu spēļu un pulka daudz atvairītu metienu, lai ar lielu pārliecību apgalvotu, ka vārtsargs X ir lielmeistars vai ka šis vārtsargs X noteikti ir labāks par kādu vārtsargu Y.

 

 

Jēgpilnai analīzei ir nepieciešami statistikas dati kā minimums no vairākām sezonām, lai varētu savākt pietiekami lielu izlases lielumu. Kāpēc tā ir problēma un kas veido šo problēmu? Vai šos ierobežojumus var apiet?

 

Visupirms sāksim ar to, ka precīzi noteikt vārtsarga meistarību ir iespējams tikai pēc 3-4 pilnām sezonām NHL. To apiet nav iespējams. Kā tad spriest par jauno spēlētāju kvalitātēm? Kā vispār zināt, vai tavas komandas vārtsargs ir labs vai slikts? Piemēram, kā zināt to, vai un cik lielu vērts parakstīt līgumu ar debijas sezonā lieliski spēlējošu vārtsargu no Eiropas? Ko darīt ar vārtsargu, kas aizvadījis 3-4 sliktas debijas spēles līgā?

 

Lai saprastu lietas būtību, vispirms jāienirst kontekstā. Lai iegūtu pietiekami daudz datus, ir jāizmanto veca un pat ne otrā svaiguma statistika. Pirmais izaicinājums savstarpējā vārtsargu salīdzināšanā, kas, piemēram, spēlējuši katrs citā desmitgadē, ir izmaiņas noteikumos. Hokejs mainās un NHL noteikumi mainās līdz ar tiem. Pēdējo 15 gadu laikā vārtsargiem vairākkārt ir samazinātas kājsargu un ķērājcimdu dimensijas, samazināts vārtu dziļums un palielināts spēles laukums aizvārtē, izveidota trapečveida spēles zona aiz vārtiem. Jo vieglāks un mazāks aizsargekipējums, jo lielāku lomu vārtsarga sniegumā spēlē mobilitāte, atlētiskums. Mainās vārtsargu īpašības. No maziem, mobiliem ripu ķērājiem mēs esam evolucionējuši uz gariem, platiem, kustīgiem skapjiem. Tas uzliek fundamentālus ierobežojumus tam, cik veca statistika ir izmantojama analīzei.

 

Arī laukuma spēlētāji kļūst prasmīgāki, mainās komandu virknējumu struktūra, izzūdot proverbiālajiem rīkļu rāvējiem un pasaules raitiem ivanāniem un džoniem skotiem. Pēdējās dažās sezonās tiesnešiem ir krietni zemāks pacietības slieksnis attiecībā uz fizisku kontaktu un pretspēlētāju aizkavēšanu, it sevišķi sitieniem ar nūju. Tādēļ pēdējās 5 sezonās katru gadu pieaug nevienādos sastāvos aizvadīto minūšu skaits, un vienlaicīgi ik sezonu pieaug arī līgas vidējā vairākuma efektivitāte. Otrās pakāpes efekts stingrākai tiesnešu darbībai ir lielāku slidošanas ātrumu attīstīšana, kas savukārt ļauj iesaistīt līgā mazākus, vieglākus, veiklākus hokejistus. Pirmo reizi vairāk nekā pusgadsimta laikā laukuma spēlētāju augums un svars ir nostabilizējies un pat samazinājies. Arī tas ietekmē vārtsargu atvairīto metienu procentu jeb Sv%. Jo lielāki ātrumi, jo mazāk laika reaģēt un pielāgoties situācijai uz ledus. 

 

 

Tas vieglai ieskicēšanai, kāpēc it kā vienādi cipari eliteprospects ailītēs patiesībā var nozīmēt kaut ko pavisam citu atkarībā no laika, vietas un konteksta.

 

Ne tikai noteikumi vai modernā hokeja laika gars ietekmē mūsu iespējas salīdzināt un izmērīt vārtsargu spējas. NHL ir parādījies sava veida “saudzējošais režīms”, kas pēdējā laikā ir bijusi aktuāla tēma arī NBA aprindās un citur. 

 

Ziemeļamerikas līgu regulārās sezonas ir tik garas, ka ne vienmēr ir vērts iespringt rudenī un ziemas pirmajos mēnešos. NHL pēdējā desmitgadē ir iezīmējusies skaidra tendence uz ļoti augstu rezultativitāti sezonas pirmajā pusē. Viena komanda nereti mēdz gūt 6, 7, pat 9 vārtus. Vidējais gūto vārtu skaits pēc pirmajām 50 spēlēm var uzkāpt no vidēji ierastajiem aptuveni 5 vārtiem/spēlē uz 6 vārtiem/spēlē, Sv% nokrītot līdz 90,5% no vidējā 91,5%. Kāpēc tā notiek? Komandas saprot, ka nav vērts spēlētājus pakļaut traumu-intensīvai spēles stratēģijai sezonas pirmajā nogrieznī. Skrūves tiek piegrieztas, kad aktualizējas cīņa par play-off vietām, kā arī, protams, cīņās par Lorda Stenlija kausu. Sezonu izskaņās kā likums tiek bloķēts lielāks metienu skaits, aktīvāk veikts forčekings, intensitāte ir lielāka un spēlētāji sevi nežēlo aizsardzībā. Sezonas beigās salīdzinoši strauji krītas rezultativitāte un secīgi pieaug vārtsargu Sv% par vienu procentu un pat vairāk, kas priekš vārtsarga ir visnotaļ daudz.

 

Piezīme. Aplūkot uzvaru skaitu vai vidēji ielaisto vārtu skaitu (GAA) ir pilnībā bezjēdzīgi neatkarīgi no tā, cik daudz spēļu ir aizvadīts, jo šie rādītāji nekādā veidā neizolē vārtsarga sniegumu un individuālo pienesumu komandai. Būtu jauki, ja šos rādītājus vairs neviens hokeja komentētājs neizmantotu, jo tie nenes nekādu pievienoto vērtību, salīdzinājumā ar Sv% vai Sv% atvasinājumiem.

 

Aplūkosim Sv%. Piemēram, iepriekšējā sezonā iekļūšanai visu NHL vārtsargu top 90. percentilē (starp labākajiem) bija nepieciešams atvairīt ~92,4% no visiem metieniem, savukārt mediāna jeb vidējais lielums bija ~90,8%. Tā ir nieka 1,6% atšķirība starp top 10% čali un visviduvējāko NHL kastnieku. Lai aptvertu blakusfaktoru ietekmi, varam modelēt teorētisku scenāriju, kur vārtsargs X ir aizvadījis sezonas pirmās 40 spēles, savukārt vārtsargs Y - visu sezonas otro pusi. Kā jau tikko noskaidrojām, nav statistiski lietderīgi bez pielāgošanas salīdzināt šo spēlētāju rādītājus, jo abiem teorētiskajiem vārtsargiem būtu bijusi darīšana ar savstarpēji atšķirīgu laukuma spēlētāju izdarīto metienu kvalitāti.

Pievēršam uzmanību, kā Sv% pakāpeniski normalizējas tikai pēc 15-20 spēlēm:

 

Lai koriģētu šāda veida nepilnības, statistikas analīzē tiek izmantoti dažādi Sv% atvasinājumi, kur tiek ņemta vērā metienu kvalitāte. Daži no piemēriem:

xSv% (sagaidāmais Sv%, ja vārtsarga sniegums atbilst līgas vidējam rādītājam - šis lielums raksturo visu raidīto metienu kvalitāti. Jo augstāks xSv%, jo zemākas kvalitātes metieni ir bijuši pretiniekiem, tātad komandas aizsardzība vārtsarga priekšā ir bijusi labāka par vidējo)

dSv% (atšķirība starp xSv% un Sv%, kas ļauj krietni objektīvāk spriest par vārtsarga sniegumu, jo vieglās spēlēs un vieglos metienos būs augsts xSv%, kas pieprasa arī augstu Sv%. Piemēram, dažreiz it kā iespaidīgi 92,5 Sv% var būt 0 dSv%, kas ir viduvējs sniegums)

GSAA (Goals Saved Above Average jeb vārtsarga atvairītie vārti virs vidējā. Šeit par atskaites punktu tiek ņemts visu līgas vārtsargu vidējais Sv%, ņemot vērā izdarīto metienu skaitu. Ja vārtsargs startējis labāk par vidējo, viņa rādītājs būs pozitīvs, piemēram +3,24 GSAA.)

GSAA/60 (tas pats, bet GSAA vidēji uz 60 aizvadītām spēles minutēm)

LDsv% (zemas kvalitātes metienu Sv%, kur tiek izmantots Fenvika Sv%. Fenvika Sv% ieskaita visus nebloķētos metienus, tai skaitā tos, kas raidīti garām vārtu rāmim. Zema kvalitāte nozīmē <3% Fenvika Sv%)

MDsv% (vidējas kvalitātes jeb no 3% līdz 9% metienu Fenvika Sv%)

HDsv% (augstas kvalitātes jeb >9% metienu Fenvika Sv%. HDsv% ir viens no labākajiem indikatoriem, jo LDsv% un MDsv% starp vārtsargiem ir pārsteidzoši līdzīgi, kas nozīmē, ka tieši spēja atvairīt bīstamos metienus vārtsargus padara par lielmeistariem)

 

Ļoti svarīga tēze ir gaužām mazā atšķirība starp ļoti labu NHL vārtsargu un viduvēju NHL vārtsargu. Tā ir tiešām maza. Vieni līdz pusotri neielaisti vārti uz 100 izdarītiem metieniem. 

 

Šeit varam aplūkot varbūtības, ka noteiktu rādītāju vārtsargi ir labāki par vārtsargiem ar sliktāku statistiku pie noteikta atvairīto metienu skaita:

 

Taču ne tikai atšķirības starp vārtsargiem ir mazas. Arī nejaušības jeb veiksmes elements hokejā ir viens no lielākajiem starp visiem komandu sporta veidiem. Šo pie sevis ir vērts atkārtot kā mantru visiem hokeja faniem. Hokejs ir nejaušības un veiksmes sporta veids. Ripas kustība ir haotiska, atlēcošās ripas ir neprognozējamas, ātrumi - lieli. Pievārtē tas bieži ir kaut kas līdzīgs pinbolam. Vārtsargi bieži ir pasažieri, nevis šoferi.

 

Tas daudziem liksies dīvaini un intuitīvi nepieņemami, taču vārtsarga meistarība kā mainīgais ir pat mazāk svarīgs par veiksmi. Šo atziņu ir ļoti svarīgi saprast un iegaumēt pirms izteikt jebkādus spriedumus par vārtsargu spēli. 

 

Savelkot rezumē, vārtsargu statistikā blakusfaktoru ir ļoti daudz, un skatīt īstermiņa statistiku ārpus pilnīgi jebkāda konteksta ir bezjēdzīgi. Viena spēle nenozīmē absolūti neko.

 

 

Tālāk daži reāli un izdomāti piemēri.

 

Piemērs A. Jānis Bērziņš atvaira 84% metienu Latvijas izlases vārtos PČ spēlē pret Dāniju. Šim skaitlim nav nekādas nozīmes. Lai spriestu par Bērziņa kvalitāti, ir jāaplūko viņa ilgtermiņa statistika klubā. Ir neracionāli nosēdināt Bērziņu uz beņķa vai ierobežot viņa dalību izlasē nākotnē, jo vienai spēlei nav nekādas nozīmes. Tā ir vistīrākā nejaušība.

 

Piemērs B. AHL vārtsargs Endrjū Hemonds ir aizvadījis 52 spēles AHL ar vājiem rādītājiem. Pēkšņi Otavas Senators satraumējas pamatvārtsargs Kregs Andersons. Hemonds tiek pasaukts uz lielo komandu, kur viņš aizvada spožu 20 spēļu sēriju. Kluba ģenerālmenedžeris ar Hemondu paraksta 3 gadu un 4 miljonu vērtu līgumu. Hemonda prognozētais sniegums, balstoties uz visu viņa karjeras līdzšinējo statistiku, uz līguma parakstīšanas brīdi bija zem NHL “replacement” jeb aizvietojamības līmeņa, kas ir hipotētisks atvairīto metienu procents, kuru būtu spējīgs sasniegt bez NHL līguma esošs no AHL pasaukts vārtsargs uz minimālā līguma bāzes. Prognozējamā kārtā nākamajos 3 gados Hemonds drausmīgi izgāžas un NHL atvaira vidēji 90,2% metienu. 

 

Ģenerālmenedžeri ļoti bieži pieņem neracionālus lēmumus vārtsargu parakstīšanā, jo ļoti mazi izlases lielumi rada ilūziju un apmānu par atsevišķu spēlētāju varēšanu un it kā augstu meistarības līmeni. Šī ir viena no absurdākajām parādībām hokeja biznesā, jo daudzmiljonu līgumus parakstījušo vārtsargu līguma summai burtiski nav nekādas korelācijas ar viņu sniegumu nākotnē. Tas būtībā nozīmē, ka ģenerālmenedžeri ir fenomenāli slikti savu vārtsargu novērtēšanā un ka šimpanze varētu veikt aptuveni tikpat labu darbu, nejauši izvēloties nākamo lielā līguma īpašnieku. Tas viss nozīmē to, ka daudzmiljonu ilgtermiņa līgumi ar vārtsargiem praktiski nekad neatmaksājas.

 

GM aizstāvības vārdā gan jāmin, ka vārtsargu sniegumu nākotnē prognozēt tiešām nav viegli. Parasti GM ir tikai pāris sezonas datu un lēmums ir jāpieņem "pustumsā". Tas gan pats par sevi nozīmē, ka ir pilnīgi neracionāli riskēt un “likt likmi” uz kādu konkrētu vārtsargu ar 10 miljoniem no taviem algu griestiem. Izcils piemērs šeit ir Sergejs Bobrovskis, kurš ar 10 miljonu līgumu/sezonā šobrīd atvairījis zem 90% no metieniem un atrodas 51. vietā no 59. vārtsargiem, kas aizvadījuši vismaz 10 spēles.

 

Piemērs C. Kristers Gudļevskis aizvada vienu lieliski veiksmīgu spēli pret Kanādu. Šī Latvijas hokeja fanu apmātība ar Gudļevski ir galvenais iemesls, kāpēc par šo tēmu sāku padziļināti interesēties. Viena spēle un pilnīga nejaušība ir radījusi veselu kultu vienam švakam vārtsargam. Cilvēki ir dīvaini.

 

Piemērs D. Elvis Merzļikins. Aizvadītas 15 spēles un atvairīti 91,5% metienu. Viss, Elvis ir Vegasas karalis un tagad tikai jādzer šampis? Nē. 15 spēles un <500 metieni uz vārtiem ir tik maz, ka veikt spriedumus par Elvja meistarību ir pāragri un ar ierobežotu jēgu. Ir nepieciešami vismaz >1500 metieni, lai varētu veikt pirmos nopietnos provizoriskos secinājumus. 

 

Pēc bijušā Floridas Panthers analītiķa un Floridas universitātes profesora Braiena Makdonalda modeļa, vārtsarga rādītājam, kas atvairījis 500 metienus vienādos sastāvos, kļūdas intervāls ir aptuveni 1 procenta robežās. Elvis šo 500 metienu slieksni sasniegs pēc pāris spēlēm. Ņemot vērā, ka šis +/- 1 procentpunkta intervāls jeb 90,5% līdz 92,5% ietver sevī gan NHL nederīgu viduvējību, gan arī potenciālu Vezinas kandidātu, nav jēgas steigties ar secinājumiem. 

 

Šeit gan piebilde, ka Makdonalds savā modelī ir izmantojis normālsadalījumu, kas dod nedaudz optimistiskāku skatu uz realitāti, jo samazina t.s. outlieru iespējamību un pieņem, ka ļoti labu vārtsargu īpatsvars ir tikpat liels kā ļoti sliktu, kas nav patiesība. Tāpēc, manuprāt, šis 90,5% līdz 92,5% intervāls pat ir jāpaplašina uz slikto pusi.

 

Šeit iespējams apskatīt animētu Roberta Luongo vēsturisko atvairīto metienu progresiju vienādos sastāvos pēc iepriekšminētā Makdonalda modeļa. Iesaku pievērst uzmanību uz lielo izkliedi vēl pie 500 metieniem (SOG):

 

 

Cerams, ka šis deva aptuvenu priekšstatu par vārtsargu statistiku. Skatāmies tikai uz Sv% un tā atvasinājumiem. Obligāti pievēršam uzmanību spēļu skaitam. Nekādā gadījumā neveicam pāragrus spriedumus pēc dažām spēlēm.

 

Nākamajā rakstā mēģināsim uzmeistarot KHL un NHL vārtsargu ekvivalences rādītājus, lai izpīpētu to, kā Jānim Kalniņam teorētiski varētu veikties NHL, ja viņš tur spēlētu. Uzreiz brīdinu, ka dati neizturēs zinātniskās metodes testus, jo mums vienkārši nav pietiekami daudz datu. Bet joka pēc tāpat paspēlēsimies ar cipariem.

1 2 38 komentāri

  -3 [+] [-]

, 2020-01-13 15:47, pirms mēneša
Ja kādam ir jautājumi - droši

     [+] [-]

, 2020-01-13 16:17, pirms mēneša
Pagaidām jautājumu nav, bet es vēlāk lasīšu uzmanīgāk.
Paldies!

  -2 [+] [-]

, 2020-01-13 16:22, pirms mēneša
Labs raksts, būs ko pētīt.

Tik nesapratu par to Gudļevski, man liekas, ka cilvēki tieši noliek Gudi?
Un, nu nav viņam viena laba spēle ar Kanādu, ar to pašu Kanādu viņš izvilka pagarinājumu 1:2(2018 PČ), tad 2013 bija pagarinājums ar somiem 2:3, tāpat pret vājākiem pretiniekiem ir uzvaras un pat sausais. Gudis arī NHL abas savas spēles nostāvējā cienījami. Gudis ir stabils izlases rotācijas vārstargs.

  -2 [+] [-]

, 2020-01-13 16:31, pirms mēneša
Un pat ja Gudļevskim tā būtu bijusi viena spēle, viņš tāpat iespējams ieies vēstures grāmatās, jo tas bija 1/4 fināls ar Kanādas superkomandu, piemēram jau tagad maz kurš atceras, vai zin, ka Masaļskis tai OS aizvadīja 2 lieliskus mačus ar SWI. Tik tāpēc mēs tur vispār tikām.

Un tad ja NHL vairs OS nebūs, tad otra Gudļevska mūsu dzīves laikā nebūs, jo otras tādas spēles nebūs, un tad par to jau rakstīs ne tikai hokeja vēstures grāmatās

  -1 [+] [-]

, 2020-01-13 16:32, pirms mēneša
haris rakstīja: Gudis arī NHL abas savas spēles nostāvējā cienījami.
Jei bogu. Nu, varbūt izlasi tomēr.

Gudļevskis noteikti nav starp labākajiem 3 Latvijas vārtsargiem un viņa dalība PČ/OS var būt aktuāla tikai tad, ja vairāki no šiem 3 nav pieejami un ja neviens no Kivlenieka/Vora/Šilova un pārējiem prospektiem sevi tuvāko pāris gadu laikā nepierāda, kas ir maz ticams.

  +1 [+] [-]

, 2020-01-13 16:36, pirms mēneša
jau sākot lasīt rakstu par vārtsargiem, gaidīju, kad beidzot uzpeldēs gudļevskis
sagaidīju ar
ja par statistiku, tad tā ir kā bikini
šo to parāda, bet svarīgākais paliek apslēpts

     [+] [-]

, 2020-01-13 16:38, pirms mēneša
haris rakstīja: Masaļskis tai OS aizvadīja 2 lieliskus mačus ar SWI. Tik tāpēc mēs tur vispār tikām.

Un tad ja NHL vairs OS nebūs, tad otra Gudļevska mūsu dzīves laikā nebūs, jo otras tādas spēles nebūs, un tad par to jau rakstīs ne tikai hokeja vēstures grāmatās
Taviem tekstiem nav nekāda sakara ar statistiku vai realitāti, bet gan dzejniecību un eposu rakstīšanu.

Man interesē realitāte un taviem tekstiem ar to nav sakara. 2 lieliski mači neko nenozīmē, to nenosaka meistarība, bet veiksme.

Ja lempīgs centrs iemet trīspunktnieku izšķirošajā OS kvalifikācijas mačā, viņš var būt varonis ierindas skatītājam, taču jebkuram labam trenerim un analītiķim viņš būs pēdējais lošara, ja bija pieejams alternatīvs scenārijs ar lielāku efektivitāti un sagaidāmo vērtību. Neatkarīgi no tā, ka tas metiens iekrita.

  -2 [+] [-]

, 2020-01-13 16:41, pirms mēneša
purva_velns rakstīja: jau sākot lasīt rakstu par vārtsargiem, gaidīju, kad beidzot uzpeldēs gudļevskis
sagaidīju ar
ja par statistiku, tad tā ir kā bikini
šo to parāda, bet svarīgākais paliek apslēpts
OK, tu vēlies argumentēt pret statistiku.

Konkrēti kas paliek apslēpts? Ir kāds paplašināts teikums bez pupiem un bikini?

     [+] [-]

, 2020-01-13 17:06, pirms mēneša
MachimoI rakstīja: OK, tu vēlies argumentēt pret statistiku.

Konkrēti kas paliek apslēpts? Ir kāds paplašināts teikums bez pupiem un bikini?
mēs esam uz dažādiem viļņiem
tu tikko esi uzcepis rakstu, gribi aizstāvēt savas tēzes un to lietu ņem ļoti nopietni
es vienkārši ironizēju -
jo pats strādāju ar IBM SPSS Statistics programmām
dalu iegūtos datus klāsteros un mēģinu atrast sakarības pēc Chi-Square Tests, kur visu nosaka p>0,05 vai p mazāks par šo lielumu
un varu pateikt, ka, piemeklējot atbilstošus parametrus un mainīgos lielumus, varu ZINĀTNISKI pierādīt gan vienu, gan kaut ko pavisam pretēju
tāpēc mana attieksme pret statistiku ir gana ironiska
līdz ar to beidzam un ļaujam tautai, kura pavilksies, turpināt diskusiju par gudija kvalitātēm utt.

  -1 [+] [-]

, 2020-01-13 17:25, pirms mēneša
purva_velns rakstīja: mēs esam uz dažādiem viļņiem
tu tikko esi uzcepis rakstu, gribi aizstāvēt savas tēzes un to lietu ņem ļoti nopietni
es vienkārši ironizēju -
jo pats strādāju ar IBM SPSS Statistics programmām
dalu iegūtos datus klāsteros un mēģinu atrast sakarības pēc Chi-Square Tests, kur visu nosaka p>0,05 vai p mazāks par šo lielumu
un varu pateikt, ka, piemeklējot atbilstošus parametrus un mainīgos lielumus, varu ZINĀTNISKI pierādīt gan vienu, gan kaut ko pavisam pretēju
tāpēc mana attieksme pret statistiku ir gana ironiska
līdz ar to beidzam un ļaujam tautai, kura pavilksies, turpināt diskusiju par gudija kvalitātēm utt.
Ja tu saproti p, tad tev jāsaprot, ja r kvadrāts ir tik niecīgs uz Sv% un uz tā nevar prognozēt tā paša cilvēka sniegumu nākotnē, tad ir runa par karalisku haļavu un stohastiskiem salātiem pie maza izlases lieluma. Un pretējo man tu kaut vai ar vēnu uz pieres nepierādīsi.

Arī līgumu lieluma korelācijas neesamība ar sniegumu ir kaut kas, par ko ironizēt tu vari, cik gribi.

Statistikas analīze ļauj noņemt nost palagu realitātes bakurētainajai sejai. Tas, ka tur apakšā ir vēl 10 palagi nemaina to, ka ar analīzi ir iespējams gūt realitātei pietuvinātu priekšstatu, ko komandas vadībā jāizmanto gan treneriem, gan ģenerālmenedžeriem.

Un jebkuram skatītājam, kas no sporta grib saprast vairāk. Ar vai bez bikini.

     [+] [-]

, 2020-01-13 17:37, pirms mēneša
tiešām domā Gudim to vienas OS spēles ar Kanādu kultu izdomāja Latvijas izlases fani?
par to filmas uzņemtas LTV LTV liels spēks...

Gudis ir švaks vārtsargs? jeb viduvējs tomēr?

tas, ka ģinamo fani gaidīja misteru NHL 95%, bet atbrauca misters AHL 90% un ka viņu ģinamo izmeta ir ģinamo kluba īpatnības , nevis Gudis švaks. Gudis ir Gudis manuprāt.
90% ķertu ripu ir švaks rādītājs jeb vidējs?

     [+] [-]

, 2020-01-13 17:44, pirms mēneša
MachimoI rakstīja: Ja tu saproti p, tad tev jāsaprot, ja r kvadrāts ir tik niecīgs uz Sv% un uz tā nevar prognozēt tā paša cilvēka sniegumu nākotnē, tad ir runa par karalisku haļavu un stohastiskiem salātiem pie maza izlases lieluma. Un pretējo man tu kaut vai ar vēnu uz pieres nepierādīsi.

Arī līgumu lieluma korelācijas neesamība ar sniegumu ir kaut kas, par ko ironizēt tu vari, cik gribi.

Statistikas analīze ļauj noņemt nost palagu realitātes bakurētainajai sejai. Tas, ka tur apakšā ir vēl 10 palagi nemaina to, ka ar analīzi ir iespējams gūt realitātei pietuvinātu priekšstatu, ko komandas vadībā jāizmanto gan treneriem, gan ģenerālmenedžeriem.

Un jebkuram skatītājam, kas no sporta grib saprast vairāk. Ar vai bez bikini.
tas ir skaidrs
visam klāt ir liela iracionalitātes piedeva
jo - tas ir sports, spēle, saproti
īslaicīgi izejas dati nevar būt par pamatu prognozēm ( tādas, kas piepildās, te ir savs varbūtības procents) nākotnē
plus tas, ko krievi apzīmē ar jēdzienu "fartovij" un tā nav tikai veiksme
interesanti būtu paņemt izejošos datus pa atsevišķiem kīperiem, sameklēt kaudzi mainīgo faktoru, ielaist to programmā un redzēt, ko tā dos ārā
proti, kādi klāsteri sanāks un cik lielas būs varbūtības
bet, domāju, ka tur nekas zinātnisks nebūs, jo vēlreiz - tas ir sports, kā arī pats rakstīji un mainīgo faktoru pārāk daudz
no otras puses, noteiktas sakarības tur ir, bet tad jāsakrīt kaudzei faktoru, kā lesteres čempiona titulam premjerlīgā, kas būtībā ir emocionālais vai hz kāds faktors - bariņš izbrāķēto savācas kopā un pierāda, ka viņi tādi nav
kas to var paredzēt
vai izgājušā gada stenlija kausa ieguvējas gadījums
starp citu, gan jau, ka sava atstrādāta sistēma ir bukijiem
taču tā kā viņi vinnētāji ir jebkurā gadījumā, pastāv pārāk liels amplitūdu koridors, lai to ņemtu vērā , runājot par konkrētu pozīciju

  -2 [+] [-]

, 2020-01-13 19:54, pirms mēneša
purva_velns rakstīja: tas ir skaidrs
visam klāt ir liela iracionalitātes piedeva
jo - tas ir sports, spēle, saproti
īslaicīgi izejas dati nevar būt par pamatu prognozēm ( tādas, kas piepildās, te ir savs varbūtības procents) nākotnē
plus tas, ko krievi apzīmē ar jēdzienu "fartovij" un tā nav tikai veiksme
interesanti būtu paņemt izejošos datus pa atsevišķiem kīperiem, sameklēt kaudzi mainīgo faktoru, ielaist to programmā un redzēt, ko tā dos ārā
proti, kādi klāsteri sanāks un cik lielas būs varbūtības
bet, domāju, ka tur nekas zinātnisks nebūs, jo vēlreiz - tas ir sports, kā arī pats rakstīji un mainīgo faktoru pārāk daudz
no otras puses, noteiktas sakarības tur ir, bet tad jāsakrīt kaudzei faktoru, kā lesteres čempiona titulam premjerlīgā, kas būtībā ir emocionālais vai hz kāds faktors - bariņš izbrāķēto savācas kopā un pierāda, ka viņi tādi nav
kas to var paredzēt
vai izgājušā gada stenlija kausa ieguvējas gadījums
starp citu, gan jau, ka sava atstrādāta sistēma ir bukijiem
taču tā kā viņi vinnētāji ir jebkurā gadījumā, pastāv pārāk liels amplitūdu koridors, lai to ņemtu vērā , runājot par konkrētu pozīciju
Tu jauc kopā atšķirīgas lietas. Šeit nav runa par spēļu iznākuma prognozēm. Nekāda sakara ar kaut kādām likmēm. Tikpat labi varēji attīstīt monētas mešanas piemēru, lai pateiktu, ka nav iespējams prognozēt biržas indeksus. Nu kāds sakars.

Un, piedod atvaino, daļa no tevis teiktā ir pseidozinātniska putra. Nav iespējams zinātniski pierādīt pretējas lietas. Nav nejaušība un supernejaušība.

Zinātniskā metode mums pasaka priekšā to, ko mēs zinām un ļauj saprast to, ko mēs nezinām.

Jebkura spēle ir slēgta sistēma ar ierobežotiem aktieriem un sistemātiskām darbībām, vieniem noteikumiem, vieniem un tiem pašiem procesiem. Te nav nekāda iracionalitātes piedeva. Ir izzināmas lietas, prognozējamas lietas un ir neizzināmas lietas, jo pietrūkst informācijas par pietiekami daudz mainīgajiem.

Šeit ir runa par izolētu pozīciju, izolētu statistiku, kas ir izzināma un ir daļēji prognozējama pie x, y, z nosacījumiem, kas īsumā un visai konkrēti arī ir izklāstīti.

Tu atbildi ar kaut ko vispārīgu par citu tēmu. Nu, krogā pie alus kausiem tā varētu varbūt pļāpāt, jā, neņem ļaunā, bet šeit tas nekvalificējas ne kā papildinājums, ne kā kritika.

  -3 [+] [-]

, 2020-01-13 19:59, pirms mēneša
zaipis rakstīja: tiešām domā Gudim to vienas OS spēles ar Kanādu kultu izdomāja Latvijas izlases fani?
par to filmas uzņemtas LTV LTV liels spēks...

Gudis ir švaks vārtsargs? jeb viduvējs tomēr?

tas, ka ģinamo fani gaidīja misteru NHL 95%, bet atbrauca misters AHL 90% un ka viņu ģinamo izmeta ir ģinamo kluba īpatnības , nevis Gudis švaks. Gudis ir Gudis manuprāt.
90% ķertu ripu ir švaks rādītājs jeb vidējs?
Absolūti. Svèto kārtā iecēla un gadiem sūdzējās, ka nesaucot spēlēt NHL, lai gan AHL rādīja sniegumu zem vidējā.

Par švaks un vidējs var atbildēt tikai pēc atskaites punkta. 2020. gadā mums atskaites punkts ir Merzļikins un Kalniņš, nevis Masaļskis un Muštukovs.

Pret Merzļikinu viņš ir švaks, pret Masaļski būtu labs konkurents.

Es jau negribu noniecināt Kristeru. Ir labi, ka mums viņš ir un ir labi, ka mums ir Rihardi Bukarti un Mārtiņi Dzierkali. Dziļuma spēlētāji ir vajadzīgi. Bet ir svarigi saprast, ka mums viņš neierakstās top 3 un es ceru, ka popularitātes dēļ viņš uz PČ ledus neizies Punnenova vai kāda cita vietā.

     [+] [-]

, 2020-01-13 22:48, pirms mēneša
Filma Moneyball ir kaut kas no šīs tēmas?

     [+] [-]

, 2020-01-13 22:59, pirms mēneša
Banss rakstīja: Filma Moneyball ir kaut kas no šīs tēmas?
Jā, bet līdz ar beisbola pionieriem analītikas daļas tagad ir visur. Domāju, ka visās NHL komandās ir veselas nodaļas, kas ar šo strādā.

Taču, kā jau minēts rakstā, ja svarīgākajos amatos ir no šī pavisam attālināti cilvēki, tad lēmumi tiek pieņemti neracionāli un pretēji vesalajam saprātam.

     [+] [-]

, 2020-01-15 10:10, pirms mēneša
Izcili interesants raksts,paldies!

     [+] [-]

, 2020-01-15 13:22, pirms mēneša
MachimoI rakstīja: Taču, kā jau minēts rakstā, ja svarīgākajos amatos ir no šī pavisam attālināti cilvēki, tad lēmumi tiek pieņemti neracionāli un pretēji vesalajam saprātam.
Attālināti no kā? Statistikas?

     [+] [-]

, 2020-01-15 13:53, pirms mēneša
Banss rakstīja: Attālināti no kā? Statistikas?
Hokeja komandai un jebkurai komandai, kaut vai tie ir ofisa planktons, ir vajadzīgi līderi. Parohiāli, harizmatiski, veči ar autoritāti. Kas bļaustās un pārējie nodur acis. Vismaz tāds joprojām ir priekšstats par to, it sevišķi Krievijā un KHL.

Šādi cilvēki parasti ir uzauguši hokeja vidē, viņiem ir daudz pieredzes un daudz praktisku zināšanu, taču analītikas saprašanai un pieņemšanai vajag kaut ko drusku citu. Vajag smadzenes, formālu izglītību.

Vai Znaroks saprastu šī raksta pamatkonceptu? Diez vai, ne?

Tādi kadri hokeja pasaulē ir daudz un visas šīs atziņas netiek universāli pieņemtas, ja lēmumu pieņēmēji nesaprot neko no šī visa. Tad tas ir aklas uzticības jautājums. Un diez vai kaut kādam profesoram Olgalvim Znaroks ticētu uz vārda, ja viņš teiktu, ka vārtsargs jāņem 5 minūtes līdz beigām, ja kāšam ar -1.

To es domāju ar attālināti. Jo, ja tu neesi šim pietuvināts, tad visus pret intuīciju esošos secinājumus tu nafig nepieņemsi.

  +1 [+] [-]

, 2020-01-15 15:16, pirms mēneša
Es saprotu ko Tu saki, bet Tu pats teici, ka tagad NHL komandās ir veseli departamenti, tad kam viņiem to, ja tāpat viņos neklausās?

     [+] [-]

, 2020-01-15 15:30, pirms mēneša
Banss rakstīja: Es saprotu ko Tu saki, bet Tu pats teici, ka tagad NHL komandās ir veseli departamenti, tad kam viņiem to, ja tāpat viņos neklausās?
Viņi sniedz informāciju. Ja pirms militāras operācijas vispirms apskatās meteo prognozes un ko rāda radari, lai zinātu, kādi riski ir lidot ar helikopteru, piemēram, tad gala lēmums jau tāpat ir uz komandieri, nevis meteorologu.

     [+] [-]

, 2020-01-15 15:39, pirms mēneša
MachimoI rakstīja: Viņi sniedz informāciju. Ja pirms militāras operācijas vispirms apskatās meteo prognozes un ko rāda radari, lai zinātu, kādi riski ir lidot ar helikopteru, piemēram, tad gala lēmums jau tāpat ir uz komandieri, nevis meteorologu.
Tad principā vissarkarīgs no lēmuma pieņēmāja spējas uzklausīt un saprast padomdevēju info, gan jau ir tādi kuri ieklausās arī šādās lietās. Hokejisti kļūst izglītotāki, tas nozīmē ka nākotnē arī treneri tādi būs (no šiem pašiem kuri tagad mācās)

     [+] [-]

, 2020-01-15 15:56, pirms mēneša
Banss rakstīja: Tad principā vissarkarīgs no lēmuma pieņēmāja spējas uzklausīt un saprast padomdevēju info, gan jau ir tādi kuri ieklausās arī šādās lietās. Hokejisti kļūst izglītotāki, tas nozīmē ka nākotnē arī treneri tādi būs (no šiem pašiem kuri tagad mācās)
Skaidra lieta. Tas ir tikai laika jautājums līdz tas atnāks līdz Eiropai un Krievijai tādos pašos apmēros.

Ir daudzi treneri, kas ir ļoti dziļi tajā visā iekšā. Un ir pāris tādi sīkumi, pēc kuriem ar statistikas analīzi var spriest, vai statistikas analīze reāli praksē tiek ieviesta.

Teiksim, tas pats pieminētais vārtsarga noņemšanas brīdis. Ir tendence šim laikam arvien samazināties, vārtsargi tiek ņemti nost ātrāk. Tātad analīzē ieklausās. Iespējams, ka citi pēc tam jau modei seko līdzi, nesaprotot pat iemeslus.

     [+] [-]

, 2020-01-15 16:03, pirms mēneša
Ar noņemšanu domā maiņu pret sesto laukuma spēlētāju?

     [+] [-]

, 2020-01-15 16:52, pirms mēneša
Banss rakstīja: Ar noņemšanu domā maiņu pret sesto laukuma spēlētāju?
Jā, atceros kā Kreipāns savā opja stilā reiz kritizēja kanādiešus par šo. Tā jau tikai trakie kanādieši darot. Uz intuīcijas un ticējumiem balstīti spriedumi

     [+] [-]

, 2020-01-15 17:12, pirms mēneša
MachimoI rakstīja: Jā, atceros kā Kreipāns savā opja stilā reiz kritizēja kanādiešus par šo. Tā jau tikai trakie kanādieši darot. Uz intuīcijas un ticējumiem balstīti spriedumi
toties pēc 13.02.2005 atkal plēsās kurš tad pieņēma spēlē lēmumu, Znaroks sita pie krūts ka viņa ideja, Beresņevs tāpat
Bet skaidrs ka ar statistikas analīzi tam nebija nekāda sakara.

     [+] [-]

, 2020-01-15 22:33, pirms mēneša
Raksts tiešām interesants. Bet bezjēdzīgs, ļoti subjektīvs - haotiski sapītas kopā daudzas dažādas lietas (gan loģiskas un pamatotas - tā daļa gan pilnībā uztverama ja ir pamatīga izglītība un izpratne matemātikā, gan neloģiskas), bez ļoti konkrētiem secinājumiem.

Ja kādam bija šaubas un garas diskusijas, ka "viena spēle nenozīmē absolūti neko" - apsveicu, autors to ir pierādījis

Statistika ir ļoti daudzpusīga un dažāda. Pamatojoties uz dažādiem statistikas rādītājiem var izteikt dažādus pretrunīgus secinājumus, pievilkt atbilstoši saviem izteiktajiem apgalvojumiem. Bet teikt, ka statistika ir maldinoša - smieklīgi. Statistika nemelo - tie ir konkrēti vēsturiski fiksēti rādītāji. Interpretācija gan var būt maldinoša.

Autors smagi kritizē GM par ļoti neprecīzajām prognozēm. Manuprāt nepamatoti un tas ir izpratnes trūkums sportā. Cik es zinu, tad US PRO līgās algu nemaksā balstoties uz tālām nākotnes prognozēm. Pirmkārt, algas lielums ir atkarīgs no iepriekš rādītā snieguma, statistikas, ar lielāku ietekmi tieši pēdējās sezonas sniegumam - "katrs saņem pēc nopelniem". Tāpēc fanu neskaitāmie sašutušie komentāri "tas džeks šogad tik slikti spēlē un alga tik liela, tie GM neko nesaprot!" - liecina tikai par izpratnes trūkumu.

Ļoti viegli ir izdarīt secinājumus par pagātni, paskatāmies ilgtermiņa datus un kā eksperti sakām "spēlētājs X ir lielisks, bet Y skaidri redzams sliktāks".
Taču visa statistikā balstītā teorija sabrūk, pazūd, kad tiešām vajag kaut ko prognozēt konkrēti uz priekšu. Ir viegli trāpīt "nākošajā sezonā visi NHL vārtsargi atvairīs apm X,X % metienu". Bet prognozēt kādi būs rādītāji individuāliem spēlētājiem - gandrīz nereāli.

Tā ka paldies par informāciju - lasām, diskutējam un pasmaidām - tā nenozīmē neko.

     [+] [-]

, 2020-01-15 23:42, pirms mēneša
Daniel rakstīja: Raksts tiešām interesants. Bet bezjēdzīgs, ļoti subjektīvs - haotiski sapītas kopā daudzas dažādas lietas (gan loģiskas un pamatotas - tā daļa gan pilnībā uztverama ja ir pamatīga izglītība un izpratne matemātikā, gan neloģiskas), bez ļoti konkrētiem secinājumiem.

Ja kādam bija šaubas un garas diskusijas, ka "viena spēle nenozīmē absolūti neko" - apsveicu, autors to ir pierādījis

Statistika ir ļoti daudzpusīga un dažāda. Pamatojoties uz dažādiem statistikas rādītājiem var izteikt dažādus pretrunīgus secinājumus, pievilkt atbilstoši saviem izteiktajiem apgalvojumiem. Bet teikt, ka statistika ir maldinoša - smieklīgi. Statistika nemelo - tie ir konkrēti vēsturiski fiksēti rādītāji. Interpretācija gan var būt maldinoša.

Autors smagi kritizē GM par ļoti neprecīzajām prognozēm. Manuprāt nepamatoti un tas ir izpratnes trūkums sportā. Cik es zinu, tad US PRO līgās algu nemaksā balstoties uz tālām nākotnes prognozēm. Pirmkārt, algas lielums ir atkarīgs no iepriekš rādītā snieguma, statistikas, ar lielāku ietekmi tieši pēdējās sezonas sniegumam - "katrs saņem pēc nopelniem". Tāpēc fanu neskaitāmie sašutušie komentāri "tas džeks šogad tik slikti spēlē un alga tik liela, tie GM neko nesaprot!" - liecina tikai par izpratnes trūkumu.

Ļoti viegli ir izdarīt secinājumus par pagātni, paskatāmies ilgtermiņa datus un kā eksperti sakām "spēlētājs X ir lielisks, bet Y skaidri redzams sliktāks".
Taču visa statistikā balstītā teorija sabrūk, pazūd, kad tiešām vajag kaut ko prognozēt konkrēti uz priekšu. Ir viegli trāpīt "nākošajā sezonā visi NHL vārtsargi atvairīs apm X,X % metienu". Bet prognozēt kādi būs rādītāji individuāliem spēlētājiem - gandrīz nereāli.

Tā ka paldies par informāciju - lasām, diskutējam un pasmaidām - tā nenozīmē neko.


Nu, no algām tu neko nesaproti, grūti kaut ko komentēt.

Piemēros ir konkrēts gadījums ar prognozi nākotnē. Es te jau vairākus gadus esmu izteicis prognozes nākotnes formā, balstoties uz šo. Gan par Hemondu, gan Gudļevski gan Merzļikinu, gan Biļalovu.

Tu nepateici neko jēgpilnu, īsāk sakot.

     [+] [-]

, 2020-01-17 12:15, pirms mēneša
MachimoI rakstīja: Taviem tekstiem nav nekāda sakara ar statistiku vai realitāti, bet gan dzejniecību un eposu rakstīšanu.

Man interesē realitāte un taviem tekstiem ar to nav sakara. 2 lieliski mači neko nenozīmē, to nenosaka meistarība, bet veiksme.

Ja lempīgs centrs iemet trīspunktnieku izšķirošajā OS kvalifikācijas mačā, viņš var būt varonis ierindas skatītājam, taču jebkuram labam trenerim un analītiķim viņš būs pēdējais lošara, ja bija pieejams alternatīvs scenārijs ar lielāku efektivitāti un sagaidāmo vērtību. Neatkarīgi no tā, ka tas metiens iekrita.
fantastiski precīzi pateikts!tikai SC nospiedošais vairākums komentāru rakstītāji ir tieši lošaras,kuri spiegs aiz laimes par to truli

     [+] [-]

, 2020-01-17 14:15, pirms mēneša
zaipis rakstīja: tiešām domā Gudim to vienas OS spēles ar Kanādu kultu izdomāja Latvijas izlases fani?
par to filmas uzņemtas LTV LTV liels spēks...

Gudis ir švaks vārtsargs? jeb viduvējs tomēr?

tas, ka ģinamo fani gaidīja misteru NHL 95%, bet atbrauca misters AHL 90% un ka viņu ģinamo izmeta ir ģinamo kluba īpatnības , nevis Gudis švaks. Gudis ir Gudis manuprāt.
90% ķertu ripu ir švaks rādītājs jeb vidējs?
Tuvāk 89%, galīgi švaks. Kur nu vēl DELā tādus status vākt...

  +1 [+] [-]

, 2020-01-17 16:14, pirms mēneša
varenais_eksperts rakstīja: Tuvāk 89%, galīgi švaks. Kur nu vēl DELā tādus status vākt...
kur tu biji pirms vakardienas spēles?

     [+] [-]

, 2020-01-26 08:56, pirms 3 nedēļām
Oi, nebiju pamanījis šo rakstu. Paldies!
Tā jau pārsteiguma nekāda, viss, ko intuitīvi varēja just, nekad pat pliki SV% nav patikuši (galējais piemērs - divi vienādi, vidējas meistarības vārtsargi Latvijas vārtos spēlē pret krieviju un Itāliju - skaidrs, ka pret Itāliju daudz lielāka iespēja labu SV% sakrāt, jo metieni būs daudz vieglāki) nemaz nerunājot par uzvaru vai ielaisto vārtu skaitu. Un skaidrs, ka arī nejaušību hokejā ļoti daudz.
Tāpēc prieks, ka eksistē tādas statistikas ailītes kā dsv un HDsv, jācer tikai, ka uzskaite ir korekta un skaitītāji nesačko. Kā jau teicu, Porziņģim personīgi kādus 5 blokus esmu redzējis "nozagtus" un tas pie salīdzinoši maza skaita spēļu, kad kārtīgi no a līdz z esmu skatījies un pievērsis uzmanību šim statistikas rādītājam.

     [+] [-]

, 2020-01-26 09:12, pirms 3 nedēļām
Un ja... I feel u man Skatos komentus un redzu to parādību, kuru tik grūti panesu - cilvēks ķipa tev mēģina oponēt, bet konkrētās lietas vietā raksta vai nu kaut ko pilnīgi citu vai vnk kaut kādu vispārīgu xuiņu par pasaules lietu kārtību. Un kā redzams, šeit to pat dara cilvēks, kurš it kā ar statistikas programmām nodarbojoties, tātad viņam pēc idejas šādām uztveres problēmām nevajadzētu būt. Un tad tu dažreiz nesavaldies, nosauc par stulbu un visādi Neputni uzreiz sāk skandināt, kāds tu augstprātīgs, jo "nepieņem otra viedokli" sviests. Pieņemt var visu, bet nav jau ko pieņemt, ja otrs pilnīgi kko citu beztēmā laiž.

     [+] [-]

, 2020-01-26 10:47, pirms 3 nedēļām
Swordsman rakstīja: Oi, nebiju pamanījis šo rakstu. Paldies!
Tā jau pārsteiguma nekāda, viss, ko intuitīvi varēja just, nekad pat pliki SV% nav patikuši (galējais piemērs - divi vienādi, vidējas meistarības vārtsargi Latvijas vārtos spēlē pret krieviju un Itāliju - skaidrs, ka pret Itāliju daudz lielāka iespēja labu SV% sakrāt, jo metieni būs daudz vieglāki) nemaz nerunājot par uzvaru vai ielaisto vārtu skaitu. Un skaidrs, ka arī nejaušību hokejā ļoti daudz.
Tāpēc prieks, ka eksistē tādas statistikas ailītes kā dsv un HDsv, jācer tikai, ka uzskaite ir korekta un skaitītāji nesačko. Kā jau teicu, Porziņģim personīgi kādus 5 blokus esmu redzējis "nozagtus" un tas pie salīdzinoši maza skaita spēļu, kad kārtīgi no a līdz z esmu skatījies un pievērsis uzmanību šim statistikas rādītājam.
Metienu skaits tagad NHL tiešraides tablo tiek atspoguļots reāllaikā, un var redzēt, ka daži no pieskaitītajiem metieniem pēc pāris minūtēm tiek atskaitīti vai arī tieš otrādāk - pieskaitīti. Tātad ir vismaz dubultkontrole un uzreiz arī tiek skatīts uz vietas atkārtojums.

     [+] [-]

, 2020-01-26 11:35, pirms 3 nedēļām
MachimoI rakstīja: Metienu skaits tagad NHL tiešraides tablo tiek atspoguļots reāllaikā, un var redzēt, ka daži no pieskaitītajiem metieniem pēc pāris minūtēm tiek atskaitīti vai arī tieš otrādāk - pieskaitīti. Tātad ir vismaz dubultkontrole un uzreiz arī tiek skatīts uz vietas atkārtojums.
Es to par metienu šķirošanu kategorijās. Tas, ka metienu skaits atbilst, tas puslīdz skaidrs.
Bet nu Tingim ar pāris bloki reāllaikā bij jau pieskaitīti un pēc pāris minūtēm vnk brutāli noņemti, nesaprotams, kādā sakarā. Bloki tīrāki par tīru.
1 2 38 komentāri