Layout: current:getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative:getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:875, Did:0, useCase:0

Hokejistiem studēt jābrauc uz ASV

Jānis Matulis

Hokejistiem studēt jābrauc uz ASV
Kārlis Čukste. Foto: gobobcats.com

Kolēģis Armands Puče pamanījis, ka sportisti esot diezgan stulbi. Es tam nevarētu piekrist, jo pēdējā laikā satieku arvien vairāk izglītotu hokejistu, kuri, spēlējot hokeju, pratuši arī iegūt augstskolas diplomu. Kā Roberts Bukarts vai pēdējā gada lielākais atklājums – Andris Siksnis. Studenti ir gan “Zemgalē/LLU”, gan “Liepājā”, taču Amerikas augstskolas ir gandrīz kā paradīze. Pēdējos gados arvien iecienītākas arī Latvijas hokejistiem. ASV ir piecas universitāšu un koledžu līgas: NCAA, NCAA III, ACHA, ACHA II un ACHA III ar apmēram 550 komandām. Kur iespējams savienot hokeju un studijas. Aizvadītajā sezonā ASV studēja 18 mūsu spēlētāji.

No Katlapa līdz Čukstem
Droši vien Amerikas augstskolās ar hokeja palīdzību studējis arī kāds klaida tautietis, tomēr pilnīgi droši ir tas, ka pirmais mūsu pašu kadrs tur bija Ulvis Katlaps. Rīgas "Dinamo" kā PSRS vicečempions pāris reižu bija Amerikā un pēc viena no šīm tūrēm Katlaps saņēma piedāvājumu studēt Viskonsinas universitātē. Kā atklāti atzina Ulvis, viņš sev diži lielu karjeru lielajā hokejā nav redzējis, tāpēc piedāvājums studēt nācis tieši laikā. Ulvim, kā pirmajam bija arī nelielas problēmas, jo NCAA ir savi likumi un priekšraksti. Baidoties, ka viņš varēs ievērojami pastiprināt jauno komandu, konkurenti iestājās, ka latvietim jāizlaiž viena sezona, kā tas ASV pieņemts pārejot no vienas universitātes uz otru.

Katlaps no Latvijas universitātes, kur studēja žurnālistiku, pārgāja uz Viskonsinu. Kā tas sākuma gados Amerikā bija, visi mūsu puikas pārsvarā izvēlējās mācīties starptautisko biznesu. Arī pārējās jomās Ulvis iezīmēja nākamo studentu ceļu - atgriezās Latvijā, tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā startam 1994. gada pasaules čempionātā, sāka strādāt VEF bankā, pēc tam kļuva par Latvijas Hokeja federācijas viceprezidentu, 1999. gadā komentēja pasaules čempionātu TV, it kā viss bija labi, bet... sieva nekādi nevarēja iedzīvoties pie mums, un ģimene atgriezās Amerikā. Kur Ulvis vismaz vienu sezonu bija arī Milvoku “Admirals U18” komandas galvenais treneris. Nu jau Ulvis diemžēl vairākus gadus nav starp mums...

Vai juku laikos Katlaps būtu noturējies profesionālajā hokejā? Varbūt. Taču pēc PSRS sabrukuma hokeja tirgus bija ļoti pārsātināts. Vai, aizejot studēt, Ulvis pazaudēja spožu hokejista karjeru? Drīzāk jau nē. Taču izdarīja svētīgu lietu - iemina šo ceļu, pēc tam Viskonsinai iesakot arī Latvijas U-20 izlases kapteini Juriju Gusaku, laikam arī Mihailu Salijenko.

Kurš no visiem aizbraucējiem jau kā juniors bija vistuvāk spēlēšanai Latvijas izlasē pasaules čempionātā. Leonīds Beresņevs, Latvijas izlases treneris: "Iespējams, ka Mihails Salijenko spēlētu Latvijas izlasē, ja 1996. gadā es viņu būtu iekļāvis sastāvā braucienam uz pasaules čempionātu Eindhovenā. Ilgi domāju, kuru ņemt - traumu apārstējošo Aleksandru Semjonovu vai Austrumeiropas Hokeja līgā labi spēlējošo Salijenko.Tā ir maina vaina, ka Miša kā spēlētājs izlasei zuda. Centos pierunāt, lai viņš vēl uz vienu gadu paliek “Juniora” komandā, bet Miša bija stingri izlēmis barukt uz Ameriku."

Labi spēlētāji, kuri beigās tomēr pazuda Amerikas studentos, bija arī Dmitrijs Vasiļjevs, perspektīvs aizsargs bija Mārtiņš Lāns. Arī Regnārs Alksnis. Bet jaunie vēl var gan izstudēt, gan uzspēlēt hokeju. Jānis Jaks un Teodors Bļugers jau ir bijuši trijos pasaules čempionātos, pie lielās izlases durvīm diezgan pārliecinoši klauvē Kārlis Čukste - Latvijas sieviešu izlases bijušās kapteines Baibas Liepiņas dēls. Izstudējot ASV, Latvijas izlasē bez Katlapa vēl spēlējuši Māris Ziediņš, Jēkabs Rēdlihs un Ralfs Freibergs, turklāt Ziediņš un Freibergs tikuši pat olimpiskās izlases aptverē, pirmais Turīnā, otrais - Sočos.

Freibergs, kurš bija saņēmis finansiālu atbalstu četru gadu studijām, ir intersants vēl divos aspektos: tā kā Amerikā uzskatīja, ka Baltkrievijā spēlējušais "Dinamo/Juniors" bijusi profseionāla komanda, Ralfam pirmajā sezonā Boulinggrīnas universitātes komandā bija jāizlaiž tieši tik daudz spēļu (33), cik viņš bijis profesionālis Baltkrievijā.

Kā tikt līdz NCAA un cik tas maksā?
Kā tikt līdz NCAA? Vienkāršākais ceļš - caur ASV junioru hokeja līgām, vispirms jau USHL, tad NAHL, pirms tam var būt gan EHL, gan EJEPL un tamlīdzīgu jauniešu līgu komandas, kā tas bijis nākamās sezonas Menas universitātes studenta Eduarda Tralmaka gadījumā. Ja vecāki var atļauties, tad vēl labāk ir uz ASV jau doties 14-15 gadu vecumā un mācīties viņu vidusskolās, kā to darīja abi Valentīna Bļugera dēli Teodors un Roberts un abi Aigara Kalvīša dēli - Kārlis un Rūdolfs. Mācības Šetukā Amerikas hokejā kotējoties gandrīz kā hokeja Hārvarda.

Pirmsākumos daudziem mūsu potenciālajiem studentiem bijis Amerikas latviešu atbalsts. Tā Kārlim Zirnim, Mārtiņam Baldoniekam, Edgaram Masaļskim, Mārtiņam Lānam, Modrim Oļļam un vēl dažiem palīdzēja Indianapolisā dzīvojošais Roberts Kleinops, arī Aristīds Lambergs un viņa brālis. Ideālais variants, protams, ir, ja esi tik labs hokejists, ka augstskola gatava apmaksāt četru gadu studijas un visu, kas ar hokeju saistīts.

Kā stāsta zinātāji, tad augstākajā grupā (NCAA) universitāšu hokeja programmu budžeti esot tādi, ka kādiem diviem, trim apmaksājot pilnīgi visu, kādiem trim, četriem - apmēram 90 procentus, vēl kādiem trim, četriem - 70 procentus. No jaunlaiku varoņiem tādi bija vismaz divi - Freibergs un Bļugers.

NCAA III, kā arī visās trijās ACHA grupās zemāks ir gan hokeja līmenis, gan iespējas saņemt pilnu studiju apmaksu. Bet studenti var dabūt aizņēmumu bankā.

Pilna gada studiju maksa augstskolās ir dažāda, tie var būt 20 000 dolāru un var būt arī 60 000 gadā, kā šajā mācību gadā Bostonas universitātē (56 382).

Bļugers - pirmā bezdelīga NHL
Pirmie mūsu hokejisti Amerikā parsvarā studēja starptautiskā biznesa vadību vai līdzīgas lietas, Mārtiņš Baldonieks izmācījās par hokeja komandas menedžeri, trenera palīgu, bet Latvijā strādāja bankā, pēc tam Londonā, sevi piedāvājot kā projektu menedžeri un tulku, Modrim Oļļam bija savs mēbeļu bizness, Jēkabs Rēdlihs Bostonā izmācījās par fizkultūras skolotāju (amerikāņi paši to saucot - cilvēka kustība) un joprojām spēlē hokeju “Kurbadā” komandā, vienu gadu kļūstot arī par NCAA East čempionu.

Viens no labākajiem slidotājiem Latvijas hokejā - Nils Semjonovs Kanādā pat sadarbojies ar Bobu Hārtliju, pasniedz individulās meistarības stundas slidošanā, taču pamatdarbs - fizioterapeits. Māris Ziediņš pēc studijām kādu laiku strādāja Anglijā sociālajā darbā, kā arī spēlēja hokeju Pīterboro komandā Phantoms, nu atgriezies Talsos un strādā par treneri. Māra brālis Aivars Ziediņš palika Kanādā un Kalgari strādājot par vārtsargu treneri, Jurijs Gusaks un Mihails Salijenko bija kaut kādā saistībā ar bankām. Salijenko pēc studijām gan piedāvāja spēlēt hokeju, laikam CHL, bet samaksa nebija tā vērta (3000$ mēnesī), viņš izvēlējās strādāt profesijā. Mārtiņš Lāns bija nekustamo īpašumu eksperts kādā ASV bankā.

Hokejā kā profesijā vistālāk ir ticis Teodors Bļugers. Monkato studējis sporta menedžmentu, var pārvaldīt hokeja halli vai strādāt klubā mārketinga un reklāmas jomā. Teodoram pēc Šetukas skolas beigšanas bija divas izvēles - universitāte vai Kanādas junioru hokeja līgas komandā Ošavas “Generals”. Bļugers izvēlējās vispirms studēt. Neraugoties uz ļoti augsto NHL draftu - 2. kārta 52. numurs Pitsburgas “Penguins”. Kurš būs nākamais latviešu students NHL? Amerikas hokeja apskatnieki ir diezgan pārliecināti par Kārli Čuksti un Haraldu Egli, tāpat gana augstu kotējas Jāņa Jaka profesionālā karjera.

Kādreiz tika uzskatīts, ka katrs uz Ameriku aizbraukušais hokejists ir atgriezts rieciens no Latvijas hokeja maizes kukuļa. Jaunais Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis ir pretējās domās, aicinot visus, kas var Amerikā ar hokeja palīdzību dabūt arī augstāko izglītību, iet šo ceļu.

Skaidrs, ka mūsu hokejistu – studentu hokeja līmenis ir (bija) ļoti dažāds. Kā likums: tie, kas spēlējuši NCAA, arī kā hokejisti bijuši stiprāki. Un šajā sezonā tādu bijis 13. Mans padoms: ja puika var tikt NCAA, jābrauc uz Ameriku. Tiesa, ir liela varbūtība, ka viņš arī turpmākajā dzīvē paliks Amerikā, bet...

Latviešu hokejisti Amerikas augstskolās

VārdsGadsSkolaLīgaSez.SpPunkti+/-SM
Ulvis Katlaps1968.Viskonsinas univ.NCAA1992.-1994.8365 (9+56)-38
Jurijs Gusaks1975.Viskonsinas univ.NCAA1995.-1999.10530 (14+16)-39
Mihails Salijenko1976.Viskonsinas/Stīvenspointas univ.NCAA III1997.-2001.111109 (43+66)-102
Dmitrijs Vasiļjevs1976.Nordīsternas univ.NCAA1995.-1997.3612 (7+5)-8
Masačūsetsas/Amhērstas univ.NCAA1998.-2000.130 (0+0)-24
Modris Oļļa1978.Sv. Anselma kol.NCAA III1998.-2001.315 (1+4)-18
Kārlis Zirnis1977.Alabamas/Hantsvilas univ.NCAA1999.-2003.133119 (46+73)-272
Mārtiņš Lāns1977.Trinitī kol.NCAA III1998.-2002.9056 (18+38)-146
Mārtiņš Baldonieks1977.Batlera univ.ACHA III1996./2000.----
Juris Drīliņš1977.Sv. Anselma kol.NCAA III2001.-2003.6630 (14+16)-51
Māris Ziediņš1978.Sv. Norberta kol.NCAA III1999.-2003.117145 (74+71)-56
Eduards Tomass1978.Salemas kol.NCAA III2001.-2006.7233 (11+22)-29
*Aivars Ziediņš1980.Nordlandes kol.NCAA III2001.-2002.1155688.9
Monrojālas kol.CCAA2004. - 2006.5--
Vadims Beļajevs1980.Norvičas univ.NCAA III2001.-2005.----
Jēkabs Rēdlihs1982.Bostonas univ.NCAA2002.-2006.13029 (8+21)+8131
Andris Kozlovskis1982.Trinitī kol.NCAA III2001.-2005.5713 (5+8)-58
Valdis Šustko1982.Elmīras kol.NCAA III2003./2004.1711 (5+6)-14
Ēriks Ozollapa1987.Roberta Morisa univ.ACHA2008.-2010.7484 (47+37)-87
Hārdijs Parādnieks1987.Minotas štata univ.NJCAA2006.-2007.----
Viskonsinas univ.ACHA2007.-2009.----
Regnārs Alksnis1988.Trinitī kol.NCAA III2007.-2011.8927 (3+24)-68
Krišs Lāns1988.Ziemeļkarolīnas štata univ.ACHA II2008.-2012.6599 (51+48)-101
Kristaps Kuplais1989.Roberta Morisa univ.ACHA2009./2010.101 (1+0)-8
Renārs Rukmanis1990.Dikvesnas univ.ACHA2008.-2012.124122 (55+67)-146
*Dainis Vasiļjevs1990.Finlandia univ.NCAA III2011.-2013.4-4.2887.5%
Nils Semjonovs1991.Ņujorkas štata univ./KantonaNCAA III2012.-2014.216 (2+4)-22
Ralfs Freibergs1991.Boulinggrīnas štata univ.NCAA2012.-2014.4529 (4+25)-155
Teodors Bļugers1994.Minesotas/Mankato univ.NCAA2011.-2016.155154 (48+106)+19150
Hardijs Kupaks1993.Roberta Morisa univ.ACHA2015.-20 (0+0)-0
Rihards Marenis1993.Auroras univ.NCAA III2014. -2018.7360 (24+36)-143
Rūdolfs Kalvītis1994.Auroras univ.NCAA III2015.-2019.8231 (8+23)-30
Jānis Jaks1995.Amerikas Starptautiskā kol.NCAA2016.-2020.13567 (23+40)-2448
Ņikita Klinišovs1995.Bryn Athyn kol.ACHA III2015.-2017.4849 (19+30)-38
Haralds Egle1996.Klarksona univ.NCAA2016.-2020.135105 (44+61)+1956
Kārlis Čukste1997.Kvinipaku univ.NCAA2016. -2020.14866 (14+52)+2197
Kristofers Bindulis1995.Augšezera štata univ.NCAA2016.-2017.2812 (1+11)-1020
Roberts Šmits1995.Bufalo štata kol.NCAA III2016. -2017.2716 (5+11)-18
Kristers Seps1995.Jaunanglijas kol.NCAA III2016.-----
Ņikita Zgirskis1995.Vilistonas štata kol.ACHA II2016.-2018.5553 (22+31)+575
Bruno Birzītis1995.Viskonsinas/superior kol.NCAA III2016.-2020.9960 (16+44)-82
*Mareks Mitens1997.Augšezera štata univ.NCAA2017.-69---
Gvido Jansons1997.Arizonas univ.NCAA2017.-919 (5+4)+146
Filips Buncis1997.Arizonas univ.NCAA2017.-8723 (10+13)-624
Eduards Tralmaks1997.Menas univ.NCAA2017.-10772 (33+39)+2076
Aleksejs Ivašenko1996.Makkendrija univ.ACHA2017.-8228 (9+19)-56
Roberts Baranovskis1997.Auroras univ.NCAA III2018.-5330 (10+20)-28
Renārs Slišāns1996.Ročestras kol.ACHA2018.-616 (1+5)-93
Vladislavs Hrušs1998.Indiānas univ.ACHA II2018.-4335 (21+14)-34
Roberts Bļugers1998.Augšezera štata univ.NCAA2019.-30 (0+0)00
*Gustavs Dāvis Grigals1998.Aļaskas univ./FairbanksNCAA2019.-30---
Roberts Kaļķis1998.Aļaskas univ./FairbanksNCAA2019.-359 (2+7)-218
Markuss Komuls1998.Aļaskas univ./FairbanksNCAA2019.-354 (2+2)+710
Kristaps Jākobsons1996.Aļaskas univ./FairbanksNCAA2019.-10 (0+0)00
Ēriks Žohovs1997.Aļaskas univ./FairbanksNCAA2019.-277(1+6)-98
Niks Krollis1999.Norvičas univ.NCAA III2019.-90 (0+0)-0
Leo Avakovs1998.Alberta Magnus kol.NCAA III2019.-----
Pauls Kurzemnieks?Floridas univ.ACHA III2019.-----
* vārtsargi.

  -4 [+] [-]

, 2020-04-13 11:52, pirms 3 mēnešiem
Nedaudz piebildiishu, nezinu vai hokejisti ir stulbi vai nee, bet iekllaut 26. gadiigo Siksni buutu tas pats ja es iekllautu savu braaleenu no amatier liigas kursh arii maacaas augstskolaa. Kaut kaadai latinnai jaabuut kad runa ir par - HOKEJISTIEM.

  +2 [+] [-]

, 2020-04-13 11:58, pirms 3 mēnešiem
nesen te ņekijs demarkus kladzināja, ka uz ASV nav jābrauc jo tur skolas ražojot stulbeņus un tāpēc hoķis esot jāmācās spēlēt rusņā. tur gan laikam pasi jāmaina, bet tas jau sīkums.

  +1 [+] [-]

, 2020-04-13 12:52, pirms 3 mēnešiem
Banss rakstīja: nesen te ņekijs demarkus kladzināja, ka uz ASV nav jābrauc jo tur skolas ražojot stulbeņus un tāpēc hoķis esot jāmācās spēlēt rusņā. tur gan laikam pasi jāmaina, bet tas jau sīkums.
Damarcus ir apmēram tads pats, kā vēl daži kadri (nikos nesaukšu), kuriem ir izdomāta sava pajocīga teorija un viedoklis un tikai tā ir vienīgā pareizā. To, kā visus uz ZA braucosos nosauca par hokejam zudušiem, atceros. Tāpat futenē no viņa reizem nāk pamatīgi brīnumi, gan jau vel kaut kur tikai nav piefiksēts.

  +5 [+] [-]

, 2020-04-13 13:06, pirms 3 mēnešiem
Banss rakstīja: nesen te ņekijs demarkus kladzināja, ka uz ASV nav jābrauc jo tur skolas ražojot stulbeņus un tāpēc hoķis esot jāmācās spēlēt rusņā. tur gan laikam pasi jāmaina, bet tas jau sīkums.
Par braukšanu ir jāskatās pašiem, bet par tiem stulbeņiem... ir ĻOTI dažādi un, tāpat kā jebkur citur, noteicošais ir paša sportista vēlme kaut ko mācīties un redzēt perspektīvas dzīvē arī ārpus sporta laukuma.

Kādreizējais Raita Ivanāna sparingu partneris un viens no tā laika aktīvākajiem NHL kaušļiem Džordžs Parošs, piemēram, absolvēja Prinstona universitāti. Tāpēc viņš tika ievēlēts gan NHLPA vadībā, gan pašlaik vada NHL spēlētāju drošības komiteju.

ZAmerikas profesionālajās līgās ir daudz tiešām spožu prātu, gan tādu, kas jau spēlējot pabeidz medicīnas studijas, gan tādu, kuri iekļūst perspektīvāko jauno matemātiķu sarakstos utt., taču tas viss ir individuāli.

No otras puses, iepazīstoties ar dažādiem intelekta testu rezultātiem, ko pirms drafta veic visās ZAmerikas lielajās līgās, nav reti gadījumi, kad šie koledžu absolventi ir jāsauc par analfabētiem.

Tāpēc tas aicinājums braukt uz ZAmeriku mācīties, protams, ir apsveicams, taču pašiem hokejistiem stingri jāpadomā vai tiešām vajag, jo, ja mācības nebija prioritāte Latvijā, nez vai ZAmerikā tās padosies labāk.

Beigu beigās, Jaromirs Jāgrs vispirms bija kļuvis par divkārtējo Stenlija kausa ieguvēju, četrkārtējo NHL rezultatīvāko spēlētāju, olimpisko čempionu, trīskārtējo NHL MVP (1x Hārta balva, 2x Lindsija balva) un tikai tad tika pie vidējās izglītības diploma.

  +3 [+] [-]

, 2020-04-13 13:16, pirms 3 mēnešiem
Sportisti tāpat ka visi citi mēdz būt dažādi - gudri u stulbi, bet augstāka izglītība jau nu pavisam noteikti negarantē augstāku intelektu. It īpaši, ja paskatās uz Latvijas Sporta Akadēmiju. Cik daudz absolventu ir pilnīgi tumsoņas. Ir citi atlēti, kuri ir dzīves gudri un inteliģenti bez visas augstākās.

  -1 [+] [-]

, 2020-04-13 13:26, pirms 3 mēnešiem
ANDZA84 rakstīja: Nedaudz piebildiishu, nezinu vai hokejisti ir stulbi vai nee, bet iekllaut 26. gadiigo Siksni buutu tas pats ja es iekllautu savu braaleenu no amatier liigas kursh arii maacaas augstskolaa. Kaut kaadai latinnai jaabuut kad runa ir par - HOKEJISTIEM.
Brālēns arī KHL un citās ārzemēs uzspēlēja?
Slēpts komentārs:NAMEJS 9999

  -1 [+] [-]

, 2020-04-13 13:51, pirms 3 mēnešiem
Juris Miņins rakstīja: Par braukšanu ir jāskatās pašiem, bet par tiem stulbeņiem... ir ĻOTI dažādi un, tāpat kā jebkur citur, noteicošais ir paša sportista vēlme kaut ko mācīties un redzēt perspektīvas dzīvē arī ārpus sporta laukuma.

Kādreizējais Raita Ivanāna sparingu partneris un viens no tā laika aktīvākajiem NHL kaušļiem Džordžs Parošs, piemēram, absolvēja Prinstona universitāti. Tāpēc viņš tika ievēlēts gan NHLPA vadībā, gan pašlaik vada NHL spēlētāju drošības komiteju.

ZAmerikas profesionālajās līgās ir daudz tiešām spožu prātu, gan tādu, kas jau spēlējot pabeidz medicīnas studijas, gan tādu, kuri iekļūst perspektīvāko jauno matemātiķu sarakstos utt., taču tas viss ir individuāli.

No otras puses, iepazīstoties ar dažādiem intelekta testu rezultātiem, ko pirms drafta veic visās ZAmerikas lielajās līgās, nav reti gadījumi, kad šie koledžu absolventi ir jāsauc par analfabētiem.

Tāpēc tas aicinājums braukt uz ZAmeriku mācīties, protams, ir apsveicams, taču pašiem hokejistiem stingri jāpadomā vai tiešām vajag, jo, ja mācības nebija prioritāte Latvijā, nez vai ZAmerikā tās padosies labāk.

Beigu beigās, Jaromirs Jāgrs vispirms bija kļuvis par divkārtējo Stenlija kausa ieguvēju, četrkārtējo NHL rezultatīvāko spēlētāju, olimpisko čempionu, trīskārtējo NHL MVP (1x Hārta balva, 2x Lindsija balva) un tikai tad tika pie vidējās izglītības diploma.
Viena lieta ir pabeigt,piemēram, medicīnas studijas, bet pavisam kas cits, cik spēlētājs savas pro karjeras laikā ir praktizējis medicīnas jomā. Ja nav reālas prakses, tad tam diplomam ir tikai papīra vērtība. Īpaši tas attiecas uz juristiem un mediķiem, kur katru dienu jābūt lietas kursā par visām novitātēm.

  +1 [+] [-]

, 2020-04-13 14:13, pirms 3 mēnešiem
NAMEJS 9999 rakstīja: Viena lieta ir pabeigt,piemēram, medicīnas studijas, bet pavisam kas cits, cik spēlētājs savas pro karjeras laikā ir praktizējis medicīnas jomā. Ja nav reālas prakses, tad tam diplomam ir tikai papīra vērtība. Īpaši tas attiecas uz juristiem un mediķiem, kur katru dienu jābūt lietas kursā par visām novitātēm.
Protams, ka tā, taču es nevienā brīdī arī neteicu, ka viņš (Lorēns Duvernē-Tardifs) ir ĀRSTS.
No otras puses, pat, lai tiktu pie tā parastā papīrīša, ir manāmi jāiespringst un tas nav tas pats, kas mācīties kādā koledžā sociālās zinības, kur tāpat visus darbus tavā vietā izpilda "piekomandētie" brīvprātīgie (NCAA daudzi skandāli šajā sakarā ir bijuši, tiesa, vairāk ar basketbolu un amfutbolu saistīti).

  -2 [+] [-]

, 2020-04-13 14:28, pirms 3 mēnešiem
M9 rakstīja: Brālēns arī KHL un citās ārzemēs uzspēlēja?
Siksnis-
Dinamo Riga 4sp 0+0 =0
Somijas 2liiga 13 sp 0+0 =0 -5 koef.

Braaleens ir nedaudz jaunaaks un ir speeleejis aarzemees. Vienmeer sevi uzskatijis par meistriigaaku saliidzinot ar Siksni. PCH u-20 bijis viens no liideriem, bet nu ne jau par to runa...

  +4 [+] [-]

, 2020-04-13 14:37, pirms 3 mēnešiem
NAMEJS 9999 rakstīja: Un tagad iznāca, ka Tu esi tas vienīgais, nekļūdīgais un pareizais plakanās zemes adepts.
Tā mierīgi noliekot Damarcus pats sevi iecēli saulītē.
Plakanās zemes adepts? Es kādreiz esmu teicis, ka uzskatu, ka Zeme ir plakana? Iecelu sevi saulītē? Es nevienā brīdī sevi nepasniedzu, kā nekļūdīgu, es nereti esmu atzinis savas kļūdas, kā piemērs - izsmēju Starkovu kad Liepāja paņēma viņu kā glābēju un pēc solīdās spēles EK atzinu, ka kļūdījos. Par mani tur runas vispār nebija, tikai par to, ka Damarcus, līdzīgi kā diži citi neprot atzīt, ka viņu viedoklis nav pareizs.

  +1 [+] [-]

, 2020-04-13 14:40, pirms 3 mēnešiem
NAMEJS 9999 rakstīja: Viena lieta ir pabeigt,piemēram, medicīnas studijas, bet pavisam kas cits, cik spēlētājs savas pro karjeras laikā ir praktizējis medicīnas jomā. Ja nav reālas prakses, tad tam diplomam ir tikai papīra vērtība. Īpaši tas attiecas uz juristiem un mediķiem, kur katru dienu jābūt lietas kursā par visām novitātēm.
Juristam jau tā kā nebūtu problēmu iegūt zināšanas par novitātēm, jo īpaši mūsdienās ar i-neta konferencēm, datubāzēm utt. Savādāk ir mediķim - tur vajag praksi un to gan sportistam pagrūti iegūt. Šajā gadījumā mazāka vērtība ir varbūt tam pašam diplomam (runa tieši par inteleiģenci un intelektu), kā to, ka ja sportists izmācījies šadas nebūt ne vieglākās profesijas paša spēkiem (respektīvi diplomdarbi nav nopirkti un nav piesviesti palīgi), tad tas liecina par zināmu intelekta kapacitāti.

  -1 [+] [-]

, 2020-04-13 16:09, pirms 3 mēnešiem
piters_kvils_5491377 rakstīja: Juristam jau tā kā nebūtu problēmu iegūt zināšanas par novitātēm, jo īpaši mūsdienās ar i-neta konferencēm, datubāzēm utt. Savādāk ir mediķim - tur vajag praksi un to gan sportistam pagrūti iegūt. Šajā gadījumā mazāka vērtība ir varbūt tam pašam diplomam (runa tieši par inteleiģenci un intelektu), kā to, ka ja sportists izmācījies šadas nebūt ne vieglākās profesijas paša spēkiem (respektīvi diplomdarbi nav nopirkti un nav piesviesti palīgi), tad tas liecina par zināmu intelekta kapacitāti.
Kā, tad! Pro hokejisti, kuri pēc izglītības ir juristi to tik vien dara, kā sēž i-neta konferencēs, datubāzēs, utt.

  -2 [+] [-]

, 2020-04-13 16:34, pirms 3 mēnešiem
Juris Miņins rakstīja: Par braukšanu ir jāskatās pašiem, bet par tiem stulbeņiem... ir ĻOTI dažādi un, tāpat kā jebkur citur, noteicošais ir paša sportista vēlme kaut ko mācīties un redzēt perspektīvas dzīvē arī ārpus sporta laukuma.

Kādreizējais Raita Ivanāna sparingu partneris un viens no tā laika aktīvākajiem NHL kaušļiem Džordžs Parošs, piemēram, absolvēja Prinstona universitāti. Tāpēc viņš tika ievēlēts gan NHLPA vadībā, gan pašlaik vada NHL spēlētāju drošības komiteju.

ZAmerikas profesionālajās līgās ir daudz tiešām spožu prātu, gan tādu, kas jau spēlējot pabeidz medicīnas studijas, gan tādu, kuri iekļūst perspektīvāko jauno matemātiķu sarakstos utt., taču tas viss ir individuāli.

No otras puses, iepazīstoties ar dažādiem intelekta testu rezultātiem, ko pirms drafta veic visās ZAmerikas lielajās līgās, nav reti gadījumi, kad šie koledžu absolventi ir jāsauc par analfabētiem.

Tāpēc tas aicinājums braukt uz ZAmeriku mācīties, protams, ir apsveicams, taču pašiem hokejistiem stingri jāpadomā vai tiešām vajag, jo, ja mācības nebija prioritāte Latvijā, nez vai ZAmerikā tās padosies labāk.

Beigu beigās, Jaromirs Jāgrs vispirms bija kļuvis par divkārtējo Stenlija kausa ieguvēju, četrkārtējo NHL rezultatīvāko spēlētāju, olimpisko čempionu, trīskārtējo NHL MVP (1x Hārta balva, 2x Lindsija balva) un tikai tad tika pie vidējās izglītības diploma.
Tīri no iegūto zināšanu, erudīcijas un iekratās gudrības viedokļa izglītība USA ir gandrīz nekāda, cita lieta ir prestižais diploms un ar to saistitās perspektīvas Pats esmu mācījies USA, izņemot Angļu mēli un Jenķu vēsturi un aprobezoto literatūru, viss praktiski tas pats, kas LPSR pamatskolā Tāpēc, visticamāk, arī Jagrs, ja studētu tur, neko principiāli jaunu priekš sevis tur nebūtu atklājis Cita lieta ir, kāpēc tie diplomi visur kotējas kā kaut kādi īpašie un tie galarezultātā visai dārgi izmaksā, kas aiz tā visa stāv un kas tos noteikumus visa pasaulē diktē un regulē?

     [+] [-]

, 2020-04-13 16:48, pirms 3 mēnešiem
asteus rakstīja: Tīri no iegūto zināšanu, erudīcijas un iekratās gudrības viedokļa izglītība USA ir gandrīz nekāda, cita lieta ir prestižais diploms un ar to saistitās perspektīvas Pats esmu mācījies USA, izņemot Angļu mēli un Jenķu vēsturi un aprobezoto literatūru, viss praktiski tas pats, kas LPSR pamatskolā Tāpēc, visticamāk, arī Jagrs, ja studētu tur, neko principiāli jaunu priekš sevis tur nebūtu atklājis Cita lieta ir, kāpēc tie diplomi visur kotējas kā kaut kādi īpašie un tie galarezultātā visai dārgi izmaksā, kas aiz tā visa stāv un kas tos noteikumus visa pasaulē diktē un regulē?
Te vietā piebilde, ka amerikāņu augstskolas un programmas ir visdažādākās. Vienas ir gatavas dāļāt diplomus katram pretimnācējam, kas vien spēj maksāt, un pievērt acis uz pamuļķiem sportistiem, ja vien tie ienes augstskolai lielus ienākumus un slavu, turpretī citās būs novākti tādi gudrīši un izcilnieki, ka vājāks students ar tādu apkārtējo spiedienu un stresu netiks galā un vai nu izstāsies, vai pat padarīs sev galu - ir arī tādi gadījumi.

Nu un, protams, izglītība ir tikai daļa no augstskolas. Tikpat svarīgi ir arī iedibinātie kontakti un pieredze, dzīvojot savdabīgajā augstskolas vidē.

  +3 [+] [-]

, 2020-04-13 17:13, pirms 3 mēnešiem
asteus rakstīja: Tīri no iegūto zināšanu, erudīcijas un iekratās gudrības viedokļa izglītība USA ir gandrīz nekāda, cita lieta ir prestižais diploms un ar to saistitās perspektīvas Pats esmu mācījies USA, izņemot Angļu mēli un Jenķu vēsturi un aprobezoto literatūru, viss praktiski tas pats, kas LPSR pamatskolā Tāpēc, visticamāk, arī Jagrs, ja studētu tur, neko principiāli jaunu priekš sevis tur nebūtu atklājis Cita lieta ir, kāpēc tie diplomi visur kotējas kā kaut kādi īpašie un tie galarezultātā visai dārgi izmaksā, kas aiz tā visa stāv un kas tos noteikumus visa pasaulē diktē un regulē?
Es jau to esmu teikusi iepriekš un atkārtošos arī tagad - viss ir atkarīgs no katra indivīda, īpaši mūsdienās, galvenokārt, no studenta vēlmes kko apgūt, bet arī no pasniedzēja vēlmes info iedot. Ir bijusi pieredze ar vairākām LV izglītības iestādēm un praktiski visās pasniedzēji ir varējusi no ļoti vājiem līdz izciliem. Tādās ļoti prestižās skolās vismaz teorētiski vajadzētu būt proporcionāli vairāk izcilo pasniedzēju, vai tā ir, tas jau ir cits jautājums, uz kuru man grūti atbildi sniegt. Katrā ziņā, neatkarīgi no tā, cik izcils ir pasniedzējs, ja pretī būs kartupelis, kuram vienīgā interese ir galā dabūt papīru, tad tur nekas nepalīdzēs un tad arī vairs nav svarīgi, vai atrodamies LV, USA vai vēl kur citur, jo tā fundamentāli jau maz kas atšķiras
Ja runājam par inteliģenci kā tādu, tad nu piesaukt diplomus ir diezgan truli un aprobežoti, protams, tas var būt viens no rādītājiem, bet ne jau noteicošais. Reizēm ir pat baisi domājot, cik daudz ārkārtīgi aprobežoti cilvēki sauc sevi par maģistriem un pat doktoriem.

     [+] [-]

, 2020-04-13 17:14, pirms 3 mēnešiem
Baraks Osama rakstīja: Te vietā piebilde, ka amerikāņu augstskolas un programmas ir visdažādākās. Vienas ir gatavas dāļāt diplomus katram pretimnācējam, kas vien spēj maksāt, un pievērt acis uz pamuļķiem sportistiem, ja vien tie ienes augstskolai lielus ienākumus un slavu, turpretī citās būs novākti tādi gudrīši un izcilnieki, ka vājāks students ar tādu apkārtējo spiedienu un stresu netiks galā un vai nu izstāsies, vai pat padarīs sev galu - ir arī tādi gadījumi.

Nu un, protams, izglītība ir tikai daļa no augstskolas. Tikpat svarīgi ir arī iedibinātie kontakti un pieredze, dzīvojot savdabīgajā augstskolas vidē.
Tieši tā.
Un vēl arī vietā ir piebilde, ka daudzas skolas, kas sportā skaitās elites organizācijas, akadēmiskajā vidē galīgi nekotējas. Negribas teikt, ka tās ir profeņu līmeņa mācību iestādes, bet, ja salīdzina ar kādu Stenfordu, Hārvardu, Mičiganu, Djūku, UCLA un Ziemeļrietumu universitātēm, tad ir kā ir.

Hokejā, starp citu, savas programmas ir daudzām tieši akadēmiskā ziņā TOP skolām Prinstonai, Hārvardai, Jēlai, Kornelai, Mičiganai utt. un šo skolu absolventi arī tiek līdz NHL.

Un, manuprāt, tagad tas diploma spēks jau ir DAUDZ mazāks nekā agrāk (kad ārzemju izglītība pati pa sevi bija kaut kas īpašs), jo svarīgāk ir nevis KUR tu esi mācījies, bet KO tu tur esi darījis un kādas ir tavas prasmes.

  -1 [+] [-]

, 2020-04-13 17:38, pirms 3 mēnešiem
Paldies par rakstu!
Šobrīd, kad pasaules sportā ir tāda mega pauze un žurnālistiem īsti nav par ko rakstīt, gribētu palūgt Matułu Jānim uztaisīt garāku rakstu par šo tēmu, varbūt kādu neklātienes interviju ar tajās līgās esošu vai bijušu spēlētāju.
Piemēram, cik bieži trenińi un spēles, kāds dienas grafiks, cik daudz un tāli izbraukumi, kāda situācija ar inventāru- ko un cik dod, vai pašiem kas jāgādā, cik spēlētāju tiek piesaistīti trenińiem un kāda konkurence par vietu sastāvā uttt....
Domāju, tas būtu interesanti ne tikai man, bet daudziem jaunajiem hokejistiem un vińu vecākiem.
Paldies jau iepriekš!

  -1 [+] [-]

, 2020-04-13 18:04, pirms 3 mēnešiem
Tumanovs rakstīja: Paldies par rakstu!
Šobrīd, kad pasaules sportā ir tāda mega pauze un žurnālistiem īsti nav par ko rakstīt, gribētu palūgt Matułu Jānim uztaisīt garāku rakstu par šo tēmu, varbūt kādu neklātienes interviju ar tajās līgās esošu vai bijušu spēlētāju.
Piemēram, cik bieži trenińi un spēles, kāds dienas grafiks, cik daudz un tāli izbraukumi, kāda situācija ar inventāru- ko un cik dod, vai pašiem kas jāgādā, cik spēlētāju tiek piesaistīti trenińiem un kāda konkurence par vietu sastāvā uttt....
Domāju, tas būtu interesanti ne tikai man, bet daudziem jaunajiem hokejistiem un vińu vecākiem.
Paldies jau iepriekš!
Protams, ka raksts būtu interesanti, taču visa šī info ir pieejama tāpat, jo viss, kas notiek NCAA ir stingri reglamentēts un atkāpes no šī reglamenta skolām draud ar lielām nepatikšanām (un ne tikai draudu līmenī, jo par dažādiem pārkāpumiem nereti skolas arī saņem labus sodus, līdz pat Nacionālo čempionu titulu anulēšanai).

Tātad:
Treniņi, neatkarīgi no sporta veida, mācību un sesijas laikā var būt ne vairāk kā 20 stundas nedēļā, vai 4 stundas dienā (tas gan nenozīmē, ka skolas nemēģina šo noteikumu apiet, līdz pat 2x lielākam laikam).
Sezonas laikā ir 22-28 spēles (atkarībā no konferences, taču ir atļautas ne vairāk kā 34 spēles, šogad tikai Arizonas štata komanda tā spēlēja, taču viņi ir neatkarīgie), sezonas ilgums, apmēram tāds pats kā NHL regsezonai, t.i., oktobra sākums-aprīļa vidus, neskaitot plejofus.

Pēc NCAA noteikumiem hokeja komandām nav sastāva ierobežojumu, t.i., cik daudz spēlētājus turēt komandā izdomā pati skola (pašas skolas arī visādus iekšējos noteikumus pielieto, taču tur jau jāskatās atsevišķi), taču tikai 18 no viņiem drīkst būt stipendijas. Līdz ar to konkurence - attiecīga. Te gan jāsaprot, ka NCAA nav junioru hokejs un jāspēlē ir nevis ar 16gadīgajiem, bet 20+gadīgajiem.

Naudas jautājumi - viss atkarīgs no skolas un tā cik ļoti hokeja programmas cilvēki grib konkrēto kadru redzēt skolā, jo tā skolas var piedāvāt gan stipendijas, gan arī papildus finansiālo palīdzību (arī transportam, dzīvošanai, grāmatām utt.). Te gan ir jāņem vērā, ka šajā gadījumā svarīgs ir ne tikai sportiskais, bet arī ģimenes finansiālais stāvoklis, t.i., pie vienādiem pārējiem apstākļiem, "biezāku" vecāku bērniem var atteikt šo palīdzību.

     [+] [-]

, 2020-04-13 19:10, pirms 3 mēnešiem
neputns rakstīja: Es jau to esmu teikusi iepriekš un atkārtošos arī tagad - viss ir atkarīgs no katra indivīda, īpaši mūsdienās, galvenokārt, no studenta vēlmes kko apgūt, bet arī no pasniedzēja vēlmes info iedot. Ir bijusi pieredze ar vairākām LV izglītības iestādēm un praktiski visās pasniedzēji ir varējusi no ļoti vājiem līdz izciliem. Tādās ļoti prestižās skolās vismaz teorētiski vajadzētu būt proporcionāli vairāk izcilo pasniedzēju, vai tā ir, tas jau ir cits jautājums, uz kuru man grūti atbildi sniegt. Katrā ziņā, neatkarīgi no tā, cik izcils ir pasniedzējs, ja pretī būs kartupelis, kuram vienīgā interese ir galā dabūt papīru, tad tur nekas nepalīdzēs un tad arī vairs nav svarīgi, vai atrodamies LV, USA vai vēl kur citur, jo tā fundamentāli jau maz kas atšķiras
Ja runājam par inteliģenci kā tādu, tad nu piesaukt diplomus ir diezgan truli un aprobežoti, protams, tas var būt viens no rādītājiem, bet ne jau noteicošais. Reizēm ir pat baisi domājot, cik daudz ārkārtīgi aprobežoti cilvēki sauc sevi par maģistriem un pat doktoriem.
Neesmu baigais eksperts ārzemju izglītības sistēmās, bet cik lasīts un dzirdēts, tad attīstītajās valstīs bērns jau no bērnības (zemākajām klasēm), pamatojoties uz viņa vērojamiem, tiek virzīts vai nu humanitāro, vai eksakto zinību virzienā. Un šī virzība notiek visu viņu izglītības laiku.
Ja cilvēks nonāk līdz maģistra, doktora un vel augstākam zinātniskam grādam, tad viņš kādā konkrētā jomā diez vai būs aprobežots. Cits stāsts, ka šādi cilvēki visā pārējā, kas atrodas ārpus no viņu virziena zinātniskās jomas, var būt/ir reti infantili.

  -1 [+] [-]

, 2020-04-13 19:13, pirms 3 mēnešiem
neputns rakstīja: Es jau to esmu teikusi iepriekš un atkārtošos arī tagad - viss ir atkarīgs no katra indivīda, īpaši mūsdienās, galvenokārt, no studenta vēlmes kko apgūt, bet arī no pasniedzēja vēlmes info iedot. Ir bijusi pieredze ar vairākām LV izglītības iestādēm un praktiski visās pasniedzēji ir varējusi no ļoti vājiem līdz izciliem. Tādās ļoti prestižās skolās vismaz teorētiski vajadzētu būt proporcionāli vairāk izcilo pasniedzēju, vai tā ir, tas jau ir cits jautājums, uz kuru man grūti atbildi sniegt. Katrā ziņā, neatkarīgi no tā, cik izcils ir pasniedzējs, ja pretī būs kartupelis, kuram vienīgā interese ir galā dabūt papīru, tad tur nekas nepalīdzēs un tad arī vairs nav svarīgi, vai atrodamies LV, USA vai vēl kur citur, jo tā fundamentāli jau maz kas atšķiras
Ja runājam par inteliģenci kā tādu, tad nu piesaukt diplomus ir diezgan truli un aprobežoti, protams, tas var būt viens no rādītājiem, bet ne jau noteicošais. Reizēm ir pat baisi domājot, cik daudz ārkārtīgi aprobežoti cilvēki sauc sevi par maģistriem un pat doktoriem.
Te es gan vairāk biju domājis pašu mācību programmu, saturu, materiālu un idejisko bāzi, nevis pasniegšanas veidu un kvalitāti, kā arī studentu spēju/nespēju/gribēšanu/negribēšanu to uztvert

     [+] [-]

, 2020-04-13 20:48, pirms 3 mēnešiem
asteus rakstīja: Te es gan vairāk biju domājis pašu mācību programmu, saturu, materiālu un idejisko bāzi, nevis pasniegšanas veidu un kvalitāti, kā arī studentu spēju/nespēju/gribēšanu/negribēšanu to uztvert
Nodalīt mācību programmas saturu, materiālus utt no pasniegšanas un uztveršanas ir diezgan nepareizi. ja tu izveidosi vislabākos materiālus, bet par pasniedzējiem paņemsi pilnīgus ākstus rezultāts nebūs izcils. Tieši tāpat kā, ja tev būs izcili pasniedzēji ar draņķīgiem materiāliem - pasniedzējiem būs īpaši jānopūlās, lai kaut ko jēdzīgu iemācītu. Un arī par uztveršanu - ja jāmāca, kādam kas grib uztvert to ko viņam māca, tad ir vieglāk pasniegt, iemācīt nekā kādam kas atnācis atsēdēt vai nopirkt diplomu. Tā kā to nevar nodalīt vienu no otra. Turklāt, tieši šīs lietas audzē to prestižu. Ja augstskolā a pasniegs pasniedzēji-savas jomas prfesionāļi un savas jomas "zvaigznes" pasaulē, tad loģiski ka prestižs būs augstāks, kā augstskolai b, kur pasniedz vienkārši pedagogi vai jomas profesionāļi par kuru darbu pasaulē neko neviens nezina. Un tur nevajag nekādu bīdīšanu, kā tu minēji. Iedomāsimies vienkāršu modeli - vidējais latvijas universitāšu profesors pētījumus taisa Latvijas/Baltijas vidē. Tatad viņa tirgus ir aptuveni 5 miljoni cilvēku (tas nekas, ka realitātē tā vide ir šaurāka, jo sētniekam Toļikam būs piekāst šādi pētījumi). Savukārt, vidējais prestižās universitātes ASv,Vācijā, UK profesors taisīs pētījumu Rietumu tirgum - tatad automātiski viņam ir plašāks interesentu loks. Viņam tāds būtu pat tad ja taisītu tikai savai valstij. Tur arī būvējās prestižs - viņa darbu ņems un citēs, savos darbos izmantos 500k amerikāņu studentu, kamēr latviešu profesoru, kurš 1 no 10 darbiem rakstīs angliski nocitēs pāris simti latviešu un varbūt kāds krievs, leitis, igaunis vai indietis. Jo vairak citatu, jo prestižāks esi. Secinājums - ja latviesu augstskolas grib celt prestižu - mūsu profesoriem jāraksta angliski, vāciski, arī krieviski un jāpēta globalas nevis lokālas problēmas. Ar to, protams, nepietiks jo pastāv arī tadas lietas kā aprīkojums bet tas jau cits stāsts.

     [+] [-]

, 2020-04-13 22:12, pirms 3 mēnešiem
Banss rakstīja: nesen te ņekijs demarkus kladzināja, ka uz ASV nav jābrauc jo tur skolas ražojot stulbeņus un tāpēc hoķis esot jāmācās spēlēt rusņā. tur gan laikam pasi jāmaina, bet tas jau sīkums.
Ja pa velti tā ir viena lieta ,bet jēga maksāt milzīgu par pirmā tūkstoša beigu universitāti gan ir dumji

     [+] [-]

, 2020-04-13 23:38, pirms 3 mēnešiem
SteveDavis rakstīja: Ja pa velti tā ir viena lieta ,bet jēga maksāt milzīgu par pirmā tūkstoša beigu universitāti gan ir dumji
nu kā katrs tērē savu naudu ir viņu darīšana...tur akcents bija cits

     [+] [-]

, 2020-04-20 02:14, pirms 3 mēnešiem
Šis tāds sava veida stāsts par LV mūžīgajiem potenciālajiem spēlētājiem...
Es īsti nesaprotu, kā šobrīd , šodien, par spēlētājiem dzimušiem pirms 2000 gada vēl var runāt kā par potenciāliem, par iespējām utt...
Nē, nu skaidrs, ir līgas, ir iespēja uz NHL 4. maiņu...
Bet nu, ja tu ASV 20 gados neesi galvas tiesu pārāks par 97% sev blakus esošo, tad ar to arī tavs sapnis ir beidzies, tu neesi tajā līmenī atzīts.