Layout: current:getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative:getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:115, Did:0, useCase:0

Dakša: "Jādomā, kā sportam noņemt žņaugu nedaudz nost, lai nesanāk pāržņaugt"

Dakša:
Kaspars Gorkšs, Ainārs Dakša un Ainārs Tamisārs
Foto: Raitis Supe

Biedrības „Latvijas futbola Virslīga” izpilddirektors Ainārs Dakša portālam Sportacentrs.com pastāstīja par Virslīgas cerībām sākt sezonu jūnija sākumā vai maija beigās, ar skumjām novērtēja valdošo neskaidrību, kuras apstākļos vēl nav pat sākta komunikācija par iespējām Virslīgas klubiem atsākt treniņus, kā arī apliecināja, ka ģenerālsponsora atbalsts samazināsies attiecīgi neaizvadīto spēļu skaitam, taču jau to, ka sadarbība turpināsies arī šajos apstākļos, Dakša atzīmēja kā pozitīvu lietu.

„Aprīļa sākumā vērsāmies pie IZM pēc skaidrojuma, kas šobrīd notiek ar profesionālo sportu. Konkrētu atbildi joprojām neesam saņēmuši, bijusi tikai informācija, ka mūsu vēstule pārvirzīta tālāk, tad nu ir cerība, ka tā sasniegusi atbildīgās institūcijas,” sacīja Ainārs Dakša, Virslīgas izpilddirektors. „Pirmā komunikācija, ko mēs gaidām, ir par iespējamo treniņu atsākšanu Virslīgas klubiem, proti, kā nonākt pie tāda režīma, kas reizē būtu drošs un apmierinātu klubu vēlmes. Tas būtu pirmais solis, lai varētu runāt par sezonas sākšanos.”

Pašreizējais mērķis, kad sākt Virslīgas sezonu, ir jūnija sākums, taču Dakša atzina, ka tā ir tikai iespējamība: „Šeit ir vienkārša matemātika – ārkārtas stāvoklis ir līdz 12. maijam, attiecīgi ņemam vērā klubu vienošanos par to, ka divas nedēļas būs vajadzīgas, lai no jauna sagatavotos sezonas sākumam, tad nu jūnija sākums vai maija pēdējā nedēļā ir agrākais, kad Virslīga varētu sākties. Mēs savus plānus un variantus Virslīgas grafika sakarā atjaunojam, kolīdz saņemam jaunu informāciju, un, ja sezona varētu sākties šajā laikā, Virslīgā varēsim aizvadīt pilnu trīs apļu turnīru.”

Dakša apstiprināja, ka pagaidām netiek cerēts uz spēļu aizvadīšanu pie atvērtām tribīnēm, kā arī viņš norādīja, ka tiek apsvērti dažādi varianti par iespējamo nevienlīdzīgo situāciju starp klubiem, ja sporta sacensības tiek atļautas, bet valsts robežas joprojām paliek pilnībā vai daļēji slēgtas. Tas būtu ļoti svarīgi, jo vairāki Virslīgas klubi pirms robežu slēgšanas atļāva saviem leģionāriem doties mājās.

„Esam runājuši par šo tēmu, taču skaidrs, ka nekādus lēmumus nemaz nevaram pieņemt,” sacīja Virslīgas izpilddirektors. „Lai šāda situācija pienāktu, vispirms jāizpildās vairākiem citiem priekšnosacījumiem, par kuriem mums nav skaidrības. Pastāv iespējas par repatriācijas reisiem, kurus, iespējams, varētu izmantot, lai futbolisti atgriežas pie saviem klubiem, taču tā ir tēma vēlākam laikam.”

Vaicāts par to, kāds ir noskaņojums Virslīgas klubu vidū un cik lielas ir bažas par finansiālo izdzīvošanu, Dakša norādīja, ka daži Virslīgas klubi nepārprotami ir labāk situēti nekā citi: „Taču kopumā teikšu, ka bažas par nākotni pieaug proporcionāli dīkstāves laikam. Jo ilgāk šāda neskaidrība turpināsies, jo lielākas būs šīs bažas. Pirmais krīzes mēnesis vēl nebija tik liels trieciens, taču ar katru nākamo dienu, kurā saglabājas neskaidrība, klubiem satraukums kļūst arvien lielāks.”

Kā pozitīvu Dakša gan nosauca Virslīgas ģenerālsponsora sporta bāra „Optibet” attieksmi. „Optibet” totalizatora darbība Latvija ārkārtas stāvokļa laikā ir aizliegta, taču Dakša apliecināja, ka tas nav ietekmējis abu pušu sadarbību: „Šeit vēlos nodot personīgu pateicību „Optibet” pārstāvjiem, ka šajā grūtajā brīdī viņi redz iespēju turpināt atbalstīt futbolu un Virslīgu. Esam runājuši, ka sadarbību turpinām, taču sponsora atbalsts būs tādā mērogā, kādu Virslīga spēs piedāvāt. Proti, cik daudz spēles varēsim aizvadīt, tādu atbalstu arī saņemsim.”

Virslīgas izpilddirektors gan pauda sarūgtinājumu par komunikāciju ar IZM, sakot, ka no sarunām ar ārvalstu kolēģiem noprot, ka tur ar varas iestādēm notiek komunikācija par iespējām atsākt vismaz treniņus: „Nedaudz pārsteidz, ka šāda informācija tiek saņemta no valstīm, kurās pandēmija ir atstājusi ne mazākas sekas saslimšanas un upuru ziņā. Zinām, ka šādas runas sākušās Igaunijā, redzam, ka pie tā tiek strādāts Vācijā un Itālijā, kur slimība ir plaši izplatīta. Tāpēc no atbildīgajiem dienestiem vēlētos sagaidīt novērtējumu, ka sports arī pie mums ir svarīgs, un arī sportā ir jāskatās, kā to žņaugu nedaudz noņemt nost, lai nesanāk pāržņaugt. Jā, šobrīd aktuālā sezona ir gandrīz tikai futbolam, taču pēc pāris mēnešiem gatavošanās būs jāuzsāk arī citu sporta veidu komandām.”

„Saprotu, ka sports šobrīd nav pirmā prioritāte, un novērtēju atbildīgo dienestu un infektologu kompetenci, nevēlos tagad radīt skaļus virsrakstus un tamlīdzīgi, taču apkārt daudz tiek dzirdēts par to, kā pandēmija ietekmē citas industrijas, medijus, kultūras darbiniekus utt., kamēr to pašu var teikt arī par sporta sabiedrību,” izteicās Dakša.

  -1 [+] [-]

, 2020-04-21 19:43, pirms 3 mēnešiem
vakar tādu lasīju , ka gan jau no 12.maija atļaus trenēties.
par skatītājiem varat aizmirst.
par leģionāriem, ja oficāli noformēts un būs darba atļauja, varēs ierasties.
vismaz domāju, ka būs, ja nenotiek kāds negaidīts coronas uzbrukums

https://www.la.lv/izm-izstrada-nosa...

p.s. man tik tīri subjektīvi, kā būs pasiem bumbot ?

     [+] [-]

, 2020-04-21 19:45, pirms 3 mēnešiem
Vis būs labi,turamies!

     [+] [-]

, 2020-04-22 10:06, pirms 3 mēnešiem
Kura dimensija ņems virsroku - ekonomiskā (cik daudz spēles varēsim aizvadīt, tādu atbalstu arī saņemsim; reklāmlīgumos ir atrunāts arī spēļu skaits) vai praktiskā (robežas vēl nebūs atvērtas; problēmas nodrošināt drošus treniņu apstākļus)?