Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:128, Did:0, useCase: 0

Eiropas Futbola līgu asociācija iestājas par ievērojamu solidaritātes maksājumu pieaugumu

Rolands Eliņš

Eiropas Futbola līgu asociācija iestājas par ievērojamu solidaritātes maksājumu pieaugumu
Alberto Kolombo. Foto: LFV

LETA. Eiropas Futbola līgu asociācija ("European Leagues") iestājas par ievērojamu solidaritātes maksājumu pieaugumu Eirokausu grupu turnīros netikušajām komandām un vienībām, kas nekvalificējas Vecā kontinenta klubu turnīriem, diskusijā ar "Latvijas Futbola virslīgas" (LFV) biedriem pauda organizācijas ģenerālsekretāra vietnieks Alberto Kolombo.

Laika posmā no 2015. līdz 2018.gadam Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) komerciālie ieņēmumi no Čempionu līgas un Eiropas līgas sezonā bija 2,4 miljardi eiro, bet no 2018. līdz 2021.gadam tie paredzēti 3,25 miljardu Eiro apmērā.

Salīdzinot ar iepriekšējo ciklu, solidaritātes maksājumi kļuvuši lielāki no 204 miljoniem eiro uz 238 miljoniem eiro. No tiem 108 miljoni būtu jāatvēl kvalifikācijas kārtās dalību ņēmušajām komandām, bet 130 miljoni - pārējiem klubiem, kas nav tikuši Eirokausos.

Tiesa, ņemot vērā kopējo ieņēmumu pieaugumu, solidaritātes maksājumi procentuāli samazinājušies no 8,5% līdz 7,3%.

"Lielākie klubi savu interešu vārdā vēlas reorganizēt UEFA klubu sacensības. UEFA ienākumus nesadala demokrātiskā un solidārā veidā. Arvien lielāka daļa naudas nonāk bagātāko klubu rīcībā, taču jebkurš lēmums, kas tiek pieņemts UEFA Čempionu līgas klubu līmenī, ietekmē arī mazās komandas. Sākot ar 2021.gadu, nauda tiks sadalīta, ņemot vērā koeficientu, kas iekļauj arī klubu iepriekš izcīnītos titulus, tādējādi lielajiem klubiem būs iespēja vēl vairāk palelināt savu bagātību. Godīgi būtu sadalīt naudu, ņemot vērā komandas sniegumu aizvadītajā sezonā, nevis vēsturiski izcīnītos titulus," skaidroja Kolombo.

Procentuāli samazinoties solidaritātes maksājumiem, vairāk naudas tiek sadalītas starp Čempionu līgas un Eiropas līgas pamatturnīru komandām.

"Komandas uzvar vietējos čempionātos un pēc tam, neskatoties uz rezultātiem UEFA Čempionu līgā, tiek pie ievērojamiem naudas līdzekļiem. Klubiem tādā veidā ir iespēja iegādāties jaunus spēlētājus, kas atkal dod priekšrocību uzvarēt čempionātā un pēc tam atkal spēlēt Eirokausos," nebeidzamo ciklu ieskicēja Kolombo.

"European Leagues" piedāvā solidaritātes procentu palielināt no 7,3% līdz pat 20%.

"Protams, ka tas viss ir diskutējams. Grūti prognozēt, vai šo modeli izdosies realizēt, bet tikai ar šādu sadalījumu tiktu panākta veselīga konkurence," atzīmēja Kolombo.

Jau ziņots, ka UEFA veiks reorganizāciju un ar 2021./22 gada sezonu ieviesīs trešo Eirokausu turnīru. Paredzēts, ka pēc spēka otrā spēcīgākā turnīra - UEFA Eiropas līgas - grupu turnīra komandu skaits no 48 tiks samazināts uz 32. Līdz ar to visos trīs turnīros ar 2021.gadu grupu sacensībās spēlēs 32 klubi, sadaloties pa astoņām apakšgrupām ar četrām vienībām katrā.

Jaunajam turnīram pagaidām dots nosaukums "UEFA Eiropas līga 2" (UEL2). Izspēles kārtību attiecinot uz Latviju, valsts čempioni piedalīsies UEFA Čempionu līgas kvalifikācijā, kamēr pārējie trīs klubi spēlēs UEL2 atlasē, ja vien pašmāju kubiem nākamajos gados neizdosies manāmi uzlabot valsts vietu rangā.

Tikmēr UEFA Eiropas līgā spēlēs Vecā kontinenta 15 spēcīgāko asociāciju komandas, kā rezultātā mazo valstu komandām tikpat kā nebūs cerību spēlēt otrā līmeņa turnīrā. Šobrīd plānots, ka tikai UEL2 čempione izcīnīs tiesības spēlēt līmeni augstāk.

"Gribam, lai vairāk klubu piedalās Eirokausos, taču pēc šī piedāvājuma ar katru jauno ciklu mazo valstu klubiem situācija kļūs arvien sliktāka," komentēja Kolombo.

Savukārt 2024./2025.gada sezonā tiek apsvērta iespēja Čempionu līgā ieviest paaugstināšanas/izkrišanas formātu. Šī brīža modelī iecerēts, ka Čempionu līgu pamestu astoņas vājākās komandas, kuru vietā nāktu astoņas vienības no UEFA Eiropas līgas.

"UEFA klubu turnīrs būtībā saplūdīs ar nacionālo čempionātu. Mūsuprāt, nacionālajam čempionātam katru sezonu jābūt kā atskaites punktam, lai kvalificētos Čempionu līgai. Iecerētais formāts izveidos situāciju, kurā pirmās sezonas dalībniecēm būs milzīga priekšrocība turnīriem nākotnē," uzsvēra Kolombo.

Pēc jaunā formāta grupu turnīrā būtu jāaizvada kopumā 14 spēles esošo sešu maču vietā, kas krietni ietekmētu arī nacionālo čempionātu un kausu izcīņu norisi. Turklāt pastāv bažas, ka mači tiktu aizvadīti nedēļas nogaļu pēcpusdienās, lai tie būtu pieejami Āzijas tirgum.

"Pieaugot spēļu skaitam, mači būtu jāaizvada brīvdienās, taču ir vienošanās, ka UEFA klubu turnīri un nacionālās līgas nepārklājas. Tā rezultātā nacionālajos čempionātos liela daļa maču nenotiktu brīvdienās, kā dēļ būtu jāveic ievērojamas izmaiņas kalendārā," skaidroja Kolombo.

Viņš, LFV valdes priekšsēdētājs Maksims Krivuņecs un virslīgas komandu pārstāvji bija vienisprātis, ka klubiem kopā ar Latvijas Futbola federāciju (LFF) jābūt vienotai pozīcijai šajos jautājumos, lai ar savu balsi varētu ietekmēt UEFA lēmumus.

LFV kopš pērnā gada oktobra ir Eiropas Futbola līgu asociācijas biedre. "European Leagues" pārstāv vairāk nekā 900 klubus no 32 profesionālajām līgām 25 valstīs.

Izmantotie resursi:
LETA