Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2929, Did:0, useCase: 0

Spēka rangi basketbolā: izklaide vai realitāte?

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

Spēka rangi basketbolā: izklaide vai realitāte?
Eiropas čempionāta talismans Pika. Foto: FIBA

Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) publicētie spēka rangi 2019. gada 22. maijā, 12. un 25. jūnijā apcerēja, ka Latvijas valstsvienība Eiropas čempionātā neizkļūs no grupas. Tas notika laikā, kad izlases vadība rēķinājās ar Aijas Putniņas, Kristīnes Vītolas un naturalizētās spēlētājas palīdzību.

Sestdiena, 2017. gada 3. jūnijs, plkst. 22:00. Latvijā beigušās pašvaldību vēlēšanas. LSM.lv publicē Latvijas Televīzijas, ziņu aģentūras LETA un Rīgas Stradiņa Universitātes veiktās vēlētāju aptaujas rezultātus. Tie vēsta, ka par “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” apvienību nobalsojuši 42,9% aptaujāto. Seko “Attīstībai/Par” (17%), Jaunā konservatīvā partija (13,5%) un “Vienotība” (9,5%).

Politiķi pāris stundas atrodas neziņā. Šķiet, ka astoņus gadus noturētā vara slīd ārā no Nila Ušakova un Andra Amerika rokām, taču, saskaitot reālos rezultātus, situācija mainās. “Saskaņa” uzvar ar 50,8% balsu un paliek pie varas. “Attīstībai/Par” ir 13,6%, JKP 13,4% un “Vienotībai” 6,2% balsu.

Tas ir tikai viens no daudziem piemēriem, kuri ilustrē, ka cerības un gaidas – gan politikā, gan sportā – nav tas pats, kas realitāte. Latvija šajā ziņā nav izņēmums – 2016. gada prezidenta vēlēšanās ASV gandrīz visas aptaujas vēstīja par gaidāmo Hilarijas Klintones uzvaru. Sanāca citādi.

Cilvēki pieķeras tam, ko vēlas redzēt, samazinot blakus apstākļu nozīmi. Uzvarām vienmēr līdzi nāk daudz “draugu”, zaudējumi ir vientuļāki. Svarīgi nedzīvot ilūzijās, atšķirt reālo no iedomātā un vēlāmā.

Dzīvojam sabiedrībā, kura pieprasa izklaidi. Pēcpatiesības un pēcfaktu laikmetā (post-truth politics, post-fact era) emocijas nomāc faktu atspēkojumus. Tāda problēma pastāvējusi vienmēr, taču interneta un sociālo tīklu laikmetā ieguvusi pavisam citu vērienu.

Pievēršoties “Women`s EuroBasket 2019” rangiem, jāatceras, ka

1) ranga apakšā ir piebilde: "spēka rangi ir pilnībā subjektīvi un nekādā veidā neveido patiesu, precīzi izmērītu ranga sistēmu";

2) komandas pārbaudes spēlēs pārbauda iestrādes, nevis tiecas pēc maksimālā rezultāta;

3) sastāvi maija vidū, jūnija sākumā un beigās var izskatīties ļoti dažādi,

4) dažādos sastāvos pastāv dažādi mikroklimati.

Ja viss būtu prognozējams, kā izskaidrot, ka Krievija jūnija rangos ir “Top 6”, bet čempionātā piedzīvo kārtējo vilšanos? Kā pamatot augsto Ukrainas novērtējumu divus finālturnīrus pēc kārtas? Kā norakstīt Melnkalni, trīsreiz pēc kārtas atvēlot tai pēdējo vietu?

Atbilde – komandām vispār nav jāskatās uz rangiem. Ticēt izklaidējošam tekstam nozīmē sevi mānīt. Tā 2017. un 2019. gadā notika ar Ukrainu. Pirmajā gadījumā Ukrainas valstsvienība nonāca spēka ranga pirmajā vietā...un ukraiņu mediji ziņu čakli pārpublicēja, uzkraujot izlasei pārspīlētu spiedienu.

Divus gadus vēlāk Ukrainai zelts vairāk netika “prognozēts”, taču gaidas joprojām pārmāca reālu situācijas novērtējumu. Iznākums – pamatīga vilšanās un visa iespējamā kritika no maldīgās cerībās dzīvojošiem “faniem”.

Spēka rangos dažas komandas tiek pārvērtētas, dažas – nenovērtētas. Ja ticētu rangiem, Latvija, Ungārija un Melnkalne neizkļūtu no grupas. Izkļuva...visas trīs.

FIBA spēka rangi pirms "Women`s EuroBasket 2019"

#22. maijs12. jūnijs25. jūnijs
1FrancijaFrancijaBeļģija
2BeļģijaSpānijaFrancija
3ZviedrijaKrievijaSpānija
4SpānijaBeļģijaItālija
5UkrainaZviedrijaSerbija
6BaltkrievijaItālijaKrievija
7ItālijaSlovēnijaZviedrija
8SlovēnijaSerbijaUkraina
9SerbijaTurcijaSlovēnija
10KrievijaUkrainaTurcija
11TurcijaBaltkrievijaLielbritānija
12LielbritānijaČehijaČehija
13ČehijaLatvijaLatvija
14UngārijaUngārijaBaltkrievija
15LatvijaLielbritānijaUngārija
16MelnkalneMelnkalneMelnkalne

Piezīme. Raksts neaplūko FIBA oficiālo valstsvienību rangu, kurā iegūtās vietas tiek noteiktas astoņu gadu ilgā laika periodā.

Izmantotie resursi:
Power Rankings: France take top spot and some...
Power Rankings: Spain and Russia land on the...
Power Rankings: The final podium and those...
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/lat...
pv2017.cvk.lv

     [+] [-]

, 2019-07-07 15:40, pirms nedēļas
Raksta autors ļoti labi runā par izklaidi - tas arī skaidro, kāpēc šādi spēka rangi nav objektīvi - jo tie ir virspusēji, seko tikai pārbaudes spēļu rezultātiem, un tam, cik lielas zvaigznes katrā komandā. Turklāt, sportā vienmēr ir pārsteigumi, melnie zirdziņi utt.
Politiskās aptaujas pielikt bija lieki, jo tur ir cita sāls. Kāpēc Saskaņai paredz vienu balsu skaitu, bet tiek cits, vai par to pašu Hilariju un Trampu? Jo veidojot šīs aptaujas, tiek aptaujāts noteikts cilvēku skaits nevis visa valsts, rezultātā saujiņas cilvēku viedoklis tiek veidots kā visas valsts atspoguļojums. Latvijā tie parasti ir 1000 - 15000 cilvēki. Turklāt ir liela nozīme, kā aptaujā šos 1000 - 15000 cilvēkus - ir starpība vai aptaujā, piemēram 1000 Rīgas pensionāres vai arī 250 jaunus vīriešus, 250 jaunas sievietes, 250 vīriešus brieduma gados, 250 sievietes brieduma gados utt. Vai arī vai aptaujā vienas profesijas/tautības cilvēkus, vai arī tiek aptaujāti dažadu sektoru pārstavji - tas viss veido šo viedokli. Neviens žurnāls vai mājas lapa, kas pārpublicē TNS, LF, SKDS un citu pētniecības centru veidotās aptaujas, par tām pašām vēlēšanām neparāda datu masīvu, kurā būtu redzams plašaks skaidrojums, par to, kas tieši ir atbildējis, līdz ar to, es personīgi uz šādiem rādītājiem skatos virspusēji.

  -1 [+] [-]

, 2019-07-07 18:54, pirms nedēļas
piters_kvils_5491377 rakstīja: Raksta autors ļoti labi runā par izklaidi - tas arī skaidro, kāpēc šādi spēka rangi nav objektīvi - jo tie ir virspusēji, seko tikai pārbaudes spēļu rezultātiem, un tam, cik lielas zvaigznes katrā komandā. Turklāt, sportā vienmēr ir pārsteigumi, melnie zirdziņi utt.
Politiskās aptaujas pielikt bija lieki, jo tur ir cita sāls. Kāpēc Saskaņai paredz vienu balsu skaitu, bet tiek cits, vai par to pašu Hilariju un Trampu? Jo veidojot šīs aptaujas, tiek aptaujāts noteikts cilvēku skaits nevis visa valsts, rezultātā saujiņas cilvēku viedoklis tiek veidots kā visas valsts atspoguļojums. Latvijā tie parasti ir 1000 - 15000 cilvēki. Turklāt ir liela nozīme, kā aptaujā šos 1000 - 15000 cilvēkus - ir starpība vai aptaujā, piemēram 1000 Rīgas pensionāres vai arī 250 jaunus vīriešus, 250 jaunas sievietes, 250 vīriešus brieduma gados, 250 sievietes brieduma gados utt. Vai arī vai aptaujā vienas profesijas/tautības cilvēkus, vai arī tiek aptaujāti dažadu sektoru pārstavji - tas viss veido šo viedokli. Neviens žurnāls vai mājas lapa, kas pārpublicē TNS, LF, SKDS un citu pētniecības centru veidotās aptaujas, par tām pašām vēlēšanām neparāda datu masīvu, kurā būtu redzams plašaks skaidrojums, par to, kas tieši ir atbildējis, līdz ar to, es personīgi uz šādiem rādītājiem skatos virspusēji.
Aptaujas veic speciālisti, kuri zina, cik cilvēku jāaptaujā, lai viedoklis būtu reprezentatīvs visas valsts līmenī un būtu pārstāvēti visi sociālie slāņi. Problēma ir apstāklī, ka cilvēki pēdējā brīdī nobalso citādāk vai arī apzināti samelo, ka balsos par kādu citu, bet beigās nobalso, piemēram, par Saskaņu, jo nevēlas teikt latviešu intervētājam, ka balsos par Saskaņu.

  +2 [+] [-]

, 2019-07-07 19:43, pirms nedēļas
otins rakstīja: Aptaujas veic speciālisti, kuri zina, cik cilvēku jāaptaujā, lai viedoklis būtu reprezentatīvs visas valsts līmenī un būtu pārstāvēti visi sociālie slāņi. Problēma ir apstāklī, ka cilvēki pēdējā brīdī nobalso citādāk vai arī apzināti samelo, ka balsos par kādu citu, bet beigās nobalso, piemēram, par Saskaņu, jo nevēlas teikt latviešu intervētājam, ka balsos par Saskaņu.
Tā būtu jābūt bet realitātē ir mazliet savādāk. Aptauju analīzi veic speciālisti, bet pašas aptaujas (jo īpaši telefoniskās) veic parasti studenti bez īpašas izglītības, vai no malas atrasti cilvēki. Kvotas, lai būtu pieejams nepieciešamais respondentu skaits dažadās vecuma, dzimuma un ekonomiskajās grupās arī tiek izveidotas, taču jāatcerās tāda lieta, ka visur svarīgu lomu spēlē nauda -ir kompānijas, kas analizējot iegūtos rezultātus, tos mazliet "pagroza", tā, kā patiktu labāk pasūtītājam. Tāpat arī minimālā responsivitāte par valsti parasti tiek noteikta no 1000 - 10000 cilvēkiem, pierēķinot standarta kļūdu (no 2.5 - 5%, atkarībā no respondentu skaita), taču ne vienmēr tiek veiktas tik plašas aptaujas. Tāpat arī ne vienmēr tiek norādīts avots no kurienes ir ņemts pētījums (šis parasti attiecās uz interneta medijiem) - ja nav avota, tad nav arī skaidrības - vai tiešām iesniegtos datus var ņemt par pilnu. Tapat arī ir teiciens, kuru zina jebkurš, kurš ir darbojies ar datu analīzi - ir lieli meli, ir mazi meli un ir statistika. Jebkuru statistiku var interpetēt dažādi, jo īpaši tik tendenciozu statistiku kā provizoriskie vēl. rezultāti. Arī tevis pieminētais - nokaunās pateikt par ko īsti balsos (neskatoties uz to, ka šādas aptaujas ir anonīmas un neviens neuzzinās publiski, kurš ko teicis)vai arī pārdomā, tāpat arī tas, ka netrūkst to, kas atbild pirmo kas ienāk prātā - nedomājot, vai arī interpretējot iegūos datus, kļūdaini atspoguļo neizlēmušos. Līdzīgi ir arī tad kad mums interpretē dažādus novērtējumus jeb skalu jautājumus. Piemēram, cik apmierināts, esat ar to un to skalā no 1 - 5, kur 1 Pilnīgi apmierināts, 5 pilnīgi neapmierināts (tepat, SC ir labs piemērs - PČ aptaujas, kurās prasa novērtēt izlases hokejistus pēc mača). Šis ir viens no konstrukcijā visneveiksmīgākajiem veidiem, kā mēģināt iegūt informāciju, jo a)Skala ar nepāra skaitļiem ir neērta, jo 3 (vai jebkuru citu vidējo vērtību) izvēlēsies tie, kuri ir neizlēmīgi - tā teikt, kkur pa vidam. Savukārt, kad runa ir par emocijām - atkal gribās dot "pareizās atbildes" - Cik apmierināts esmu ar Ušakovu? Nebūs 2 un 4. Būs 1 un 5. Vai kā ar izlases spēlētājiem - Balcers iemet 2 golus. 95% ieliks 5, pat ja dēļ Balcera vēl 2 golus ielaidīs. Jo a)personālijas, b)emocijas c)lielai daļai ko aptaujā jebkādās aptaujās, bieži nav reāla viedokļa par to, ko viņu aptaujā - tiek sekots baram.

     [+] [-]

, 2019-07-08 00:55, pirms nedēļas
Raksta autors regulāri izmanto clickbaitus, lai pievilinātu lasītāju uzspiest uz raksta, nekur nenorādot, ka runa ir par sieviešu basketbolu...