Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2929, Did:0, useCase: 0

"Women`s EuroBasket 2019" aizkulises: neatdotais parāds

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

"Women`s EuroBasket 2019" aizkulises: neatdotais parāds
Aija Brumermane un Ieva Pulvere. Foto: Romāns Kokšarovs/Mikus Kļaviņš/FIBA

Eiropas čempionāts sievietēm Rīgā sākās ar 200 tūkstošu eiro deficītu un FIBA aizdevumu Latvijas Basketbola savienībai, tomēr rīkotāju un brīvprātīgo darbs palīdzēja aizvadīt finālturnīra spēles bez starpgadījumiem.

Labākā ziņa: LBS nenoleca no Eiropas kuģa un izpildīja iepriekš apsolīto. Rīkotāji samazināja izdevumus un centās ietaupīt līdzekļus, kur vien varēja, piemēram, nenodrošināja komandu autobusiem pavadošo transportu no viesnīcām uz arēnu.

Ārēji atšķirības gandrīz nebija manāmas. Jā, pilsētā izpalika vērienīga “outdoor” reklāmas kampaņa, kāda bija iespējama 2009. un 2015. gadā, taču, nonākot Arēnā, to nevarēja pateikt. Čempionāta dizaina kods tika ievērots visā – no ieejas durvīm līdz vienīgajai ledus kastei (otrā kaste atradās OSC).

Piecas no septiņām viesu komandām Rīgu atstāja labā noskaņojumā. Lielbritānija pirmo reizi vēsturē sasniedza Eiropas “Top 8”, Zviedrija astoņniekā atgriezās pēc sešu gadu pārtraukuma. Spānija un Francija cīnījās bez zaudējumiem, bet Melnkalne izcīnīja negaidītu uzvaru pār Čehiju.

Kāda zviedru žurnāliste pēc komandas panākuma priecājās tik ļoti, ka aizmirsa Arēnā “Dell” datora lādētāju, atceroties par to trīs stundas pirms pēcpusdienas lidojuma. Pusstundu vēlāk viņa to saņēma tieši rokās un bija gatava doties uz Belgradu.

Vēl priecīgāki bija britu žurnālisti, kuri komandas gaitas atspoguļo no 2006. gada (iepriekš Eiropas čempionātā epizodiski spēlēja Anglija un Skotija). Lieliskais fotogrāfs Mansūrs Ahmeds ( @IamAhmedPhotos), britu sporta žurnālistu asociācijas (BAWA) vadītājs Marks Vudss (Mark Woods), statistiķis Džons Atkinsons un viņu kolēģi pirmdienas vakarā smaidīja vairāk kā jebkad.

Ziemeļīrijā uzaugušais Vudss Rīgā pirmo reizi viesojās 2011. gadā – pa ceļam uz vīriešu “EuroBasket” finālturnīru Lietuvā viņš Jelgavā apmeklēja Latvijas un Lielbritānijas pārbaudes spēli (74:51 latviešu labā). Vudss dzīvo Skotijas pilsētā Edinburgā, bet Rīgā šoreiz ieradās ar sievu.

FIBA cenšas Eiropas čempionātā ieviest Pasaules kausam un Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīriem līdzīgus standartus. Līdzekļu trūkuma dēļ tika meklēti lētāki un radošāki risinājumi – pieticīgāka apskaņošanas sistēma preses konferenču telpā, mazāks apgaismojums “mix-zonā”.

Neraugoties uz to, visas Ženēvas prasības tika izpildītas. FIBA sacensību koordinators un bijušais Azerbaidžānas jaunatnes izlašu treneris Sinans Taze atzina, ka viņam par turnīra organizāciju sakāmi tikai atzinīgi vārdi. Līdzīga nostāja bija FIBA TV menedžerēm no Spānijas.

Lielu atbalstu rīkotājiem sniedza Arēnas pasākumu menedžere Ilze Lāce. Būdama klāt pat Jāņu dienā, viņa deva ātrus rīkojumus savam profesionālajam personālam – vairākumu situāciju izdevās atrisināt vienas stundas laikā.

“Report first, act next” – noskaidro problēmu un rīkojies – šis princips darbojās vietējās rīcības komitejas (LOC) attiecībās ar Arēnu, FIBA, brīvprātīgajiem un čempionāta partneriem. Situāciju paredzēšana apvienojumā ar ātrām reaģēšanas spējām ļāva atrisināt visus operatīvos jautājumus.

Brīvprātīgo atbalsts bija nenovērtējams. Akreditācijas centra vadītājs, liepājnieks Jānis Tauriņš, ar brīvprātīgajām meitenēm izsniedza akreditācijas kartes apmēram 700 cilvēkiem, strādājot 12 un vairāk stundas dienā. Paldies brīvprātīgo menedžerei Līgai Avenai!

Viesu komandām palīdzēja brīvprātīgie atašeji ar lielu pieredzi – Anete Pirktiņa (Zviedrija), Endija Rebāne (Lielbritānija), Maija Teivāne (Čehija), Krista Kristīne Kaštānova (Melnkalne), Dārta Jakovicka (Ukraina), Rebeka Tīle (Spānija) un Denijs Brūveris (Francija).

Skats no malas

Arī atašeju darbs prasīja lielu elastību. Piemēram, Zviedrijas valstsvienībā trīs vai četras spēlētājas ir vegānes – par viņu uztura vajadzībām parūpējās “Mercure” viesnīca. Francija, svinot Sandrines Grudas dzimšanas dienu, netaupīja līdzekļus kūkām.

Lielākā gaidīšana bija pie viesnīcu un arēnu automātiskajām iebraukšanas barjerām – šoferu komanda Ulda Valtera profesionālajā vadībā strādāja bez aizķeršanās. Kad vajadzēja, palīdzēja čempionāta dalībniekiem tikt mājās.

Par apmeklētāju un dalībnieku drošību gādāja Konstantīna Rubīna komanda. Preses konferences ritēja bez aizķeršanās, pateicoties Daigai Ušackai un turku puisim Erimam. Viņš nebija vienīgais, kurš vēlējās brīvprātīgi strādāt Rīgā – pieteikumi tika saņemti arī no Nigērijas un Burundi.

Internets strādāja ideāli. Pāris epizodēs, kad atteica kabeļi – visas mediju darba vietas bija aprīkotas ar stacionāro pieslēgumu – IT guru Mareks Žuks ātri tika galā ar tehnikas untumiem. Līdzīgu darbu ar komandām veica sporta menedžere Nadīna Moroza.

Arēnas tribīnes 30. jūnija spēlē pret Spāniju

“EuroBasket Women 2009” direktors Valts Miltovičs pēc augstā līmenī sarīkotā turnīra saņēma darba piedāvājumu Minhenē – valmierietis vairākus gadus bija FIBA sacensību menedžeris. Līdzīgi novērtēts “Women`s EuroBasket 2019” direktores Zanes Jurjānes veikums.

Iepriekšējā finālturnīra uzņemšana pavēra jaunas iespējas – latviešu video operatori un režisori apkalpo vasaras čempionātus visā Eiropā, nereti tiekot nosūtīti arī tālākos komandējumos, piemēram, uz Āfriku.

Režisors Olafs Jākabsons rūpējās par TV bildes nodrošinājumu Serbijā, bet augustā un septembrī strādās Pasaules kausā Ķīnā. Rīgā darbojās TV profesionāļi no Krievijas un Rumānijas, bet komandu video sesiju apkalpoja Matīsa Spailes kompānija “Steve Spencer production”.

Lielākais paldies pienākas Latvijas sieviešu basketbola valstsvienībai. Komandas darbs – “Trīs zvaigznes” startēja astotajā Eiropas finālturnīrā pēc kārtas – ļāvis tai pilnvērtīgi iekļauties globālajā apritē.

Pateicoties menedžerim Edijam Eglītim, šovasar Rīgā viesojās Eiropas čempione Spānija (#2 FIBA rangā), Francija (#4), Turcija (#6), Ķīna (#7), Krievija (#11), Čehija (#12), Baltkrievija (#13) un citas augsta līmeņa komandas. Līdzīgs darbs paveikts jauniešu sacensībās.

Aija Brumermane: gandrīz divreiz lielāks spēles laiks nekā 2017. gadā. Foto: Romāns Kokšarovs, Mikus Kļaviņš, FIBA

Aija Brumermane kļuva par pirmo latviešu spēlētāju, kura piedalījusies divos Latvijā rīkotajos Eiropas čempionātos. Lai gan kapteine turnīra laikā cīnījās ar savainojuma radītajām problēmām, viņa uzņēmās visus uzticētos pienākumus un ne reizi nepagāja garām žurnālistiem.

Elīna Dikeulaku

Saspēles vadītāja Elīna Dikeulaku parūpējās par vienu no spožākajiem mirkļiem – sameta 33 punktus un sasniedza valstsvienības rekordu vienā finālturnīra spēlē gūtajos punktos. Panākuma atslēga – kā bērnam priecāties par katru laukumā pavadīto dienu.

Ieva Pulvere

Pleca savainojums neļāva Ievai Pulverei uzņemties lielāku lomu uzbrukumu noslēgumos – sāpju dēļ viņa treniņos mazāk meta pa grozu. Aizsardze kompensēja to ar otro lielāko rezultatīvo piespēļu skaitu un, būdama kapteines asistente, palīdzēja mobilizēt komandu.

Kristīne Vītola, neraugoties uz čempionāta pirmajās piecās minūtēs gūto savainojumu, visos treniņos un spēlēs bija kopā ar komandu. Spēka uzbrucēja visur pārvietojās uz kruķiem, tiekot atalgota ar Latvijas uzvaru pār Ukrainu.

Zenta Meļņika

Centra spēlētāja Zenta Meļņika nedēļu pirms čempionāta nevarēja trenēties ar komandu un piedalīties pēdējās pārbaudes spēlēs. Acu ārstu darbs bija sekmīgs un finālturnīrā Zenta atgriezās laukumā, kļūstot par vienu no svarīgākajām rotācijas spēlētājām.

Kate Krēsliņa

Aizsardze Kate Krēsliņa pēc pakāpeniska ieskrējiena – trīs personiskās piezīmes pirmajās minūtēs pret Lielbritāniju – spēlēja arvien labāk, parādot cienījamu sniegumu gan pret Ukrainu, gan Spāniju. Pirms diviem gadiem Prāgā viņa tikai septiņas reizes meta pa grozu.

Paula Strautmane

Izlaušanās turnīrs bija Paulai Strautmanei. Neatlaidīgā un nesavtīgā uzbrucēja sestajam lielākajam spēles laikam pievienoja ceturto labāko lietderības koeficientu, visvairāk pārķerto bumbu un trešo lielāko piespēļu skaitu.

Ilze Jākobsone

Digna Strautmane

Smaids parādās sejā katru reizi, iedomājoties par izlases saulstariņiem – Ilzi Jākobsoni un Dignu Strautmani. Arī Dignai negāja secen veselības problēmas – plaukstas savainojums liedza parādīt labāko sniegumu, taču viņas un Ilzes pozitīvais atbalsts bija milzīgs.

Mārtiņš Zībarts un Laura Ikstena

Luīze Šepte un Ilze Jākobsone

Laura Ikstena finālturnīrā debitēja 29 gadu vecumā, savukārt Luīzei Šeptei vēl nav divdesmit. Ventspilnieces pirmais iznāciens pret Spāniju bija tik enerģisks, ka latvietes devās izrāvienā un samazināja starpību līdz viena tālmetiena tiesai.

Karlīne Pilābere

Trīs pārsteidzošas nedēļas bija Karlīnei Pilāberei – spēka uzbrucēja tikai jūnija vidū tika iekļauta valstsvienības kandidātu sarakstā. Karlīne izlasē atgriezās pēc astoņu gadu pārtraukuma un deva tik vajadzīgo atbalstu pārējām garajām spēlētājām.

Latvijas spēlētājas finālturnīros – minūtes un gūtie punkti

SpēlētājaPrāga 2017Rīga 2019
Ieva Pulvere26/5.324/4.3
Kristīne Vītola23/8.6-
Elīna Dikeulaku19/11.832/20.8
Aija Brumermane13/2.323/8.0
Ilze Jākobsone8/0.414/4.7
Kate Krēsliņa6/0.325/5.8
Paula Strautmane2/0.421/6.5
Karlīne Pilābere-18/2.5
Zenta Meļņika-22/10.3
Laura Ikstena-4/1.0
Digna Strautmane-15/1.0
Luīze Šepte-6/2.5

Valstsvienības divpadsmitnieka spēlētājas pirms diviem gadiem Prāgā guva 177 no 446 punktiem (39,7%). Neskaitot Kristīni Vītolu – 117 no 446 punktiem (26,2%). Atlēkušajās bumbās bez garās spēlētājas starpība vēl jūtamāka – 53 no 270 jeb 19,6%.

Garākās darba stundas bija izlases treneriem – Mārtiņš Zībarts, Aigars Nerips, Ziedonis Jansons, Matīss Rožlapa un Ivars Ikstens dažreiz gulēja tikai pāris stundas diennaktī. Līdz vēlai naktij par spēlētājām rūpējās medicīnas personāls – Mārtiņš Pulveris, Līga Folkmane-Eglīte, Ansis Biedris. Tehniskos jautājumus risināja menedžeri – Gunta Baško, Edijs Eglītis un Dinārs Kvedovs.

Paldies visiem, kuri strādāja Eiropas čempionātā!

  +3 [+] [-]

, 2019-07-04 16:51, pirms 2 nedēļām
Paldies brīvprātīgajiem par pašaizliedzīgo darbu!

tagad diezgan ilgi klātienē neredzēsim EČ - izmaksas milzīgas priekš 5-6 dienu miniturnīra, mājinieku priekšrocības neizmantotas un rezultāta nav, skatītāju interese minimāla - apmierināti un ieguvēji tikai ciemiņi

  +4 [+] [-]

, 2019-07-04 17:01, pirms 2 nedēļām
Paldies, Māri par pozitīvismu. Uzlaboji omu!

  +1 [+] [-]

, 2019-07-04 17:08, pirms 2 nedēļām
Nu Novik! Slavas dziesmas gan tu māki dziedāt!

  +1 [+] [-]

, 2019-07-04 17:10, pirms 2 nedēļām
Pats galvenais PALDIES-
Visu čempioāta laiku mūs nenogurstoši par visiem sīkumiem un niansēm informēja patiesi lieliskais MĀRIS NOVIKS 💋
PALDIES, PALDIES, PALDIES !!!
💋
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2019-07-04 20:22, pirms 2 nedēļām
tagad diezgan ilgi klātienē neredzēsim EČ - izmaksas milzīgas priekš 5-6 dienu miniturnīra, mājinieku priekšrocības neizmantotas un rezultāta nav, skatītāju interese minimāla - apmierināti un ieguvēji tikai ciemiņi
[/quote]
par finansiāliem zaudējumiem un skatītāju nākšanu tik uz LAT spēlēm jau teicu pirms turnīra, bet organizētājiem jau pohj

     [+] [-]

, 2019-07-04 21:32, pirms 2 nedēļām
Viss jauki, tik rezultāts prasījās labāks