Layout: current:getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative:getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:136, Did:0, useCase:0

Igo Zanders: "Man ir viens jautājums katram LBS prezidenta kandidātam"

Māris Noviks @MarisNoviks

Igo Zanders:
Igo Zanders 2020. gada 10. janvārī ar Meganu Rozenbomu (Liepāja/LSSS) un Justinu Matužoniti (Žabiny Brno). Foto: Ģirts Gertsons

"Kad nevari, kad tev ir grūti, jāpasaka – es varu! Es iešu tālāk, jo esmu pārliecināts par lietu, ko daru," grūtības domātas tam, lai tās pārvarētu ar pašcieņu, uzskata Eiropas meiteņu basketbola līgas (EGBL) dibinātājs un prezidents Igo Zanders.

Svētdiena, 2016. gada 17. aprīlis. Eiropas Sieviešu basketbola līgas pirmais fināls “TTT Rīga” – “Basket 90 Gdynia”. Pilnas tribīnes Daugavas sporta namā, maz skābekļa. Gaidot uzstāšanos, noģībst viens no mazajiem dejotājiem. Līgas ģenerālsekretārs Edgars Zanders paceļ puisēnu un iznes viņu ārā, svaigā gaisā. Viss beidzas laimīgi – zēns pēc pāris minūtēm nāk pie samaņas.

Mēdz teikt, ka bērni ir vecāku spogulis. Igo Zandera – un Mudītes Zanderes – gadījumā var teikt, ka viņi izaudzinājuši labus bērnus. Meita Lāsma četrus gadus bija Latvijas basketbola līgu direktore (2013-2017), dēls Edgars piecus gadus vada Eiropas Sieviešu basketbola līgu, kamēr vecāku mūža darbs ir Latvijas meiteņu basketbols.

Vieglatlēts no Murjāņu sporta ģimnāzijas, kurš ieprecējies basketbolā. Kā nokļuvi groza bumbā?
Pateicoties Mudītei. Viņa spēlēja basketbolu TTT komandā. Tālāk ģimene, bērni. Beidzot basketbolistes gaitas, Mudīte sāka trenēt bērnus TTP sporta skolā. Pēc pāris gadiem saprata, ka jāmēģina kas cits, Latvijā vēl nebijis – un arī šobrīd nav. Nolēma dibināt meiteņu basketbola klubu. Tas notika 1995. gada 22. novembrī.

Dibinātāji – Mudīte Zandere, Armands Puče, Einārs Fogelis, Daiga Jansone, Ilga Priedoliņa un Es. Klubu reģistrējām Uzņēmumu reģistrā kā bezpeļņas biedrību – basketbola klubu “Kolibri”. Pirms tam notika nometnes. Meitenes sauca nosaukumus. Izskanēja “Rozā pantera” un daudzi citi varianti. Beigās palikām pie “Kolibri”. Domāju, ka ļoti veiksmīgs un atmiņā paliekošs nosaukums.

Šogad “Kolibri” apritēs 25 gadu jubileja. Pēdējos astoņus gadus neesmu tik aktīvs “Kolibri” darbībā (nopūšas) – dzīvē tā notiek. Cenšos atbalstīt. Manuprāt, “Kolibri” kļuvis par spēcīgu Latvijas basketbola zīmolu. Piemēram, Eirolīgas klubā TTT ir četras meitenes no “Kolibri” (Zenta Meļņika, Kate Krēsliņa, Kitija Laksa, Vanesa Jasa – Sportacentrs.com).

Pagājušajā gadā “Kolibri” pārstāvniecība TTT bija vēl plašāka. Šogad kvartetam klāt nākušas trīs ārzemju spēlētājas un dažas meitenes no citiem klubiem. Četras meitenes, (treneri) Mārtiņš Zībarts, Matīss Rožlapa – visi no “Kolibri”.

Liels prieks, ka Mudīte izaudzinājusi meitenes un trenerus, devusi viņiem zināšanas un iespēju attīstīties. Prieks, ka viņa kopā ar šiem diviem jauniešiem – atļaušos tā nosaukt arī Mārtiņu – ir attīstījusi “Kolibri”. Klubā kā trenere darbojas Anda Eibele. Viss paveikts pašu spēkiem. Liels paldies “tiem”, kuri 25 gadu laikā nekādā veidā nav palīdzējuši “Kolibri”.

”Kolibri” 25 gadu jubileja. Eiropas meiteņu basketbola līgai aprit 20 gadi, bet Eiropas Sieviešu basketbola līga (EWBL) atzīmēs piecu gadu jubileju. Nāk prātā, ka līdzīgas organizācijas zēniem – Valtera basketbola skola, Krištopāna basketbola klubs – šodien vairāk nepastāv. Kāpēc tā?
Arī “Ķeizarmežs”. Viens no iemesliem – viss, kas tika un tiek darīts “Kolibri”, ir sevis atdošana un ziedošanās klubam. Tā notika līdz 2012. gadam, tā turpinās šobrīd. Cilvēki dara, neprasot un neraudot uz pleca. “Kolibri” iet uz priekšu.

Nezinu, kāpēc nepastāv Valtera basketbola skola un Krištopāna basketbola klubs. Varbūt vadītājiem tā bija izdevīgāk, jo parādījās jauna organizācija vai citas iespējas? Skola vai klubs kļuva kā smaga nasta? Par mēģinājumu nepārmetīšu nevienam.

“Kolibri” ir liela ģimene. Vecāki daudz palīdz, neprasot, kas par to būs. Stāsts ir – cik varu iedot klubam? Kā varu palīdzēt treniņu procesā? Kad Kitija Laksa trenējās, darbā iesaistījās Jānis Laksa. Tāpat Ivars Liepa, Gundars Vētra, Zanda Redāla un vēl, un vēl.

Varu nosaukt ļoti daudzas mammas un tēvus, kuri piedalījās treniņdarbā. Liepas un Laksas tēvi strādāja ar garajām spēlētājām. Mudīte pie otra groza – ar mazajiem, pirmajiem, otrajiem un trešajiem numuriem. Daudzas lietas notika dabiski.

Lielākais paldies pienākas Mudītei. Klubam palīdz mūsu dēls Edgars. “Kolibri” spēlē Eiropas meiteņu basketbola līgas U17 čempionātā. Aprīļa otrajā pusē rīkos finālturnīru – domājam par konkursiem meitenēm, treneriem un skatītājiem. Kad nevari, kad tev ir grūti, jāpasaka – es varu! Es iešu tālāk, jo esmu pārliecināts par lietu, ko daru.

Pēdējie 15 gadi – meitenes izaugušas. Daudzas spēlē Eiropā, Amerikā, Latvijā. Kādi bija pirmie desmit “Kolibri” gadi? Kur notika treniņi?
Deviņdesmitie gadi bija ļoti grūts periods kluba darbā. Sākumā trenējāmies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas zālē Krišjāņa Valdemāra ielā. Daži treniņi notika Rīgas 3. vidusskolas mazajā sporta zālē. Tad izdevās sarunāt treniņus (2019. gadā nojauktajā) Darba rezervju sporta namā pie Rīgas arēnas. Vecā, šausmīgā stāvoklī esošā zālē.

Atrast treniņu vietas bija pats grūtākais uzdevums – skolu sporta zālēs tikpat kā netikām. Rīgā ir daudz sporta skolu dažādos sporta veidos. Tās bija noslogotas gan toreiz, gan tagad. Beigās panācām vienošanos ar Rīgas 47. vidusskolu Skaistkalnes ielā (starp Torņakalnu un Ziepniekkalnu).

Rīgas mērs tolaik bija Andris Ārgalis. Noslēdzām beztermiņa vienošanos, ka Rīgas 47. vidusskola kļūst par “Kolibri” bāzes vietu. Vienlaikus dažas meitenes varēja dzīvot internātā. Klāt nāca vienošanās ar TTT – labākajām spēlētājām radās iespēja pievienoties lielajai komandai.

Pagājuši 20 gadi. Notikuši daudzi un dažādi atjauninājumi. Paldies par jaunu basketbola grīdu! Pēdējos gados Mudītei notikušas sarunas ar TTT par plašāku sadarbību, taču kluba ne īpaši spožā finanšu situācija liegusi piepildīt ieceres. Tai skaitā – par internāta atjaunošanu.

Pienāca brīdis, kad mūsu ģimene – Mudīte, es, Edgars, Lāsma – nonāca izvēles priekšā. Nācās izšķirties, vai tikt iekšā – nesaukšu, kurā – sporta zālē, samaksājot īres parādus, vai samaksāt bankai kredītu par māju, kurā dzīvojām.

Izšķīrāmies – manā personā – par sporta zāli. Nolēmām meitenēm nopirkt jaunas formas un turpināt darbu. Pēc mēneša zaudējām māju – atgriezāmies Rīgā un īrējām dzīvokli. Izšķiršanās par “Kolibri” pastāvēšanu notika divtūkstošo gadu sākumā.

Vienošanās ar Rīgas domi ieguvusi juridisku turpinājumu?
Tas pat nebija līgums. Tā bija beztermiņa vienošanās. Viss turpinās. “Kolibri” jau pirmajos gados pierādīja sevi kā pilnvērtīga jaunatnes basketbola organizācija. Daudzas komandas kļuva par čempionēm vai cīnījās par trijnieku.

Dažos pavasaros izcīnījām trīs zeltus. Ja skaitītu medaļas, to bijis desmitiem. “Kolibri” bija lieliska 1986.-1987. gadā dzimušo meiteņu grupa, pēc tam 1990.-1991. un 1995.-1996. gadi. Zaudējām reti – gan Latvijā, gan Eiropas meiteņu basketbola līgā.

Mums, arī “Rīdzenei” un TTP trūka konkurētspējīgu pretinieku. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc pirms 20 gadiem dibinājām Eiropas meiteņu basketbola līgu. Īsi pirms tam – 1998. gadā – tika nodibināta Ziemeļeiropas jaunatnes basketbola līga. Pārņēmām formātu un iestrādes.

Ar (LBS valdes locekli) Gunti Šēnhofu esam draugi no astoņdesmito gadu vidus. Eiropas meiteņu basketbola līgas darbība sākās 2000. gada rudenī ar pirmo sabraukumu “Rīdzenē” (Krišjāņa Barona ielā 97c). Atklāšana notika kādreizējā Operetes teātrī, kur pašreiz, šķiet, atrodas nakts klubs “69”.

Atbrauca Lietuvas basketbola federācijas (LKF) tālaika prezidents Aļģis Pušinaitis, atnāca Uļjana Semjonova, LBS vadības pārstāvji. Tas notika 2000. gada 19. septembrī – tajā pašā dienā, kad Lietuvas basketbolisti Sidnejas spēlēs uzvarēja ASV. Lietuvieši atbrauca, skatījāmies spēli.

Līga auga – šodien tajā spēlē gandrīz 100 komandas no 21 valsts. Pirmie 11-12 gadi bija grūti. Paldies tiem, kuri palīdz ar labām domām un darbiem. Viss nāk atpakaļ.

Atgriežoties pie Eiropas meiteņu basketbola līgas pirmā gada – kas notika?
Pirmās divas sezonas aplūkoju kopā. Tobrīd līgā spēlēja 1986. un 1987. gadā dzimušās meitenes. Tās bija ļoti spēcīgas komandas. Piemēram, Minskā spēlēja (viena no labākajām pasaules centra spēlētājām) Anastasija Veremejenko. Tobrīd 13 gadus veca, viņa tika “izvilkta” no mājas...

...Gomeļā.
Veremejenko līgā sāka spēlēt otrajā sezonā. Treneris teica, lai viņa brauc uz Augstāko sporta meistarības skolu (ASMS, arī Olimpisko rezervju skola) – komanda spēlēs Eiropas meiteņu basketbola līgā. Vecāki palaida meitu uz Minsku – brālis Vladimirs jau spēlēja Sanktpēterburgā.

Šobrīd Anastasija spēlē Eirolīgas klubā Orenburgā, bet sezonas sākumā formāli tika iekļauta Minskas “Horizont” pieteikumā. Pirms tam sešas sezonas pārstāvēja Stambulas “Fenerbahce”. Visu kaimiņvalstu izlasēs spēlē meitenes ar EGBL pieredzi – nu jau sievietes un profesionālas basketbolistes. Piemērs – Krievijas līderes Marija Vadejeva un Raisa Musina.

Sākums bija grūts, taču meitenes un treneri mums noticēja. Piedāvājām nopietnāku produktu nekā Lieldienu vai Jaungada turnīru – kvalitatīvas starptautiskas sacensības ar izaugsmes iespējām. Pirmajā gadā spēlēja Maskavas “Trinta” – ar “Spartak” vārdu, Tartu komanda, Viļņa, Kauņa, “Rīdzene”, “Kolibri”, Ukrainas TIM, baltkrievu Minska un divas poļu vienības. Ar to sākām.

Minēji, ka daudzās valstīs bērniem rīko Ziemassvētku un Lieldienu turnīrus. Ja neskaita tos, starptautisko sacensību piedāvājums jauniešiem ziemā ir ierobežots. Vai sastapāt sistēmisku konkurenci?
Atsevišķās valstīs, piemēram, Polijā, notika mēģinājumi izveidot līdzīgas sacensības, taču pēc 2-3 turnīriem viss beidzās. Nesaku, ka pasaulē nav iespējams nekas labāks kā Eiropas meiteņu basketbola līga un Eiropas jaunatnes basketbola līga.

Pašlaik kopā ar EYBL esam lielākais spēks Eiropas jaunatnes basketbolā. Nebaidos teikt, ka esam Visumā lielākā starptautiskā jaunatnes sporta organizācija, kurā spēlē gandrīz 350 komandas no 34 valstīm. Sacensībām pieteikti – un licences saņēmuši – apmēram 7000 bērni.

Ģeogrāfija paplašinās. EYBL ienākušas Āfrikas, arī Āzijas valstis. Interese pieaug arī citur. Kāpēc nepiedalās Francijas komandas? Grūti atbildēt, taču parādās Spānijas, Itālijas, Turcijas un Grieķijas komandas. Uzskatu, ka izveidots pieprasīts produkts.

Vajag – lēnām – paaugstināt produkta kvalitāti. Pirms astoņiem gadiem sākām piedāvāt statistikas “online” tiešraides. Sākam straumēt finālu tiešraides. Cenšamies, lai sadzīve un ēdināšana būtu labā līmenī. Lai parādītos viesmīlības tradīcijas.

Piecās vecuma grupās startē 88 meiteņu komandas. Pazīstu vismaz vienu cilvēku katrā no tām – ar katru izveidojies personīgs kontakts. Risinām finanšu lietas, lai vienotos par pretimnākošiem noteikumiem.

Esmu braucis uz Košici Slovākijā, Minsku Baltkrievijā un Gdiņu Polijā – tikai tāpēc, lai komanda spēlētu līgā. Rindas nav izveidojušās. Zēnu komandu ir vairāk, tāpēc meiteņu grupu komplektācija mēdz būt diezgan sarežģīta. Gadu gaitā basketbolā iegūtie sakari veido savstarpēju uzticību.

Līga balstās savstarpējā uzticībā?
Uzticība ir pats galvenais vārds. Sapratne, atsaucība (abpusēja pretimnākšana). Visi gribam attīstīt basketbolu katrs savā valstī. Gribam veselīgas nācijas, bērnus, lai ir, kam nodot karogu.

Nāk prātā gadījums, ka latviešu meitenes pārstāvēja Grieķijas komandu. Kas vēl neparasts noticis?
Gadījums ar Grieķijas komandu bija atsevišķs stāsts. Grieķi pieteica astoņas spēlētājas un divus trenerus. Pirms izlidošanas uz Rīgu pateica, ka būs piecas spēlētājas un viens treneris. Ar Mudīti meklējām meitenes Ogrē un citur, lai komandā būtu vismaz astoņas spēlētājas.

Grieķi paostīja gaisu – saprata, ka līmenis par augstu. Pieteicās organizēt sabraukumu, kuru nenoorganizēja. Arī citās komandās spēlējušas ārzemju meitenes. Piemēram, “Kolibri” pārstāvēja pašreizējās Ukrainas izlases spēlētājas.

Anastasija Veremejenko kā “Kolibri” meitene tika pieteikta Latvijas Jaunatnes basketbola līgā, bet nenokārtoja basketbola pilsonību. Tas notika 2004. vai 2005. gadā turnīrā Ventspilī. Viss Ventspils basketbols, Armandu Krauliņu ieskaitot, bija pret, lai gan LJBL akceptēja divu Ukrainas meiteņu spēlēšanu.

Statūtos tas nebija aizliegts. Ukrainietes pārstāvēja “Kolibri” arī Eiropas meiteņu basketbola līgā. Šodien “Rīdzenē” spēlē viena meitene no Baltkrievijas un viena meitene no Maskavas. Piemēram, Baltkrievijā ir vājš attiecīgais vecums. Kolēģi uzrakstīja vēstuli, Ainārs (Čukste) pieņēma meiteni. Tas ir labi visiem – lai bērni spēlē!

Mēs visi esam stafs (apkalpojošais personāls). Arī jaunais LBS prezidents, kuru ievēlēs 21. janvārī. Mums jāstrādā meitenēm, basketbolam, lai katrā valstī augtu labas spēlētājas. Sākot ar Baltijas kausu, ar trīs jaunatnes izlasēm Eiropas čempionātos, ar regulāriem startiem pasaules kausā. Visi esam pakārtoti spēcīgu spēlētāju izaugsmei.

Kā entuziastam, kurš gandrīz katru gadu apmeklē Eiropas un pasaules jaunatnes čempionātus – skumji apzināties, ka augstākā līmeņa jaunatnes turnīrus reti apmeklē LBS vadība un treneri. Kas īsti notiek kaimiņvalstīs? Pajautājiet man – pateikšu.

Nāk prātā, ka Eiropas jaunatnes čempionātos katru gadu sastopami Spānijas basketbola federācijas vadītāji – gan Horhe Garbahosa, gan viņa priekštecis Saess. Jā, spāņi cīnās par zeltu katrā vecuma grupā, taču augstākās amatpersonas nenogurstoši ierodas katrā čempionātā.
Mums tas neinteresē, nav vajadzīgs? Nesaprotu, kāpēc. Nerunāju par vecākiem, fanu pulciņiem un dažiem treneriem. Katru vasaru cenšos apmeklēt 2-3 meiteņu čempionātus. Apmeklēju trīs pasaules čempionātus pēc kārtas – Saragosā, Udinē, Minskā. Uzskatu – ja esmu meiteņu basketbolā, man to jāredz. Tas ir mans viedoklis.

Igo Zanders un Anastasija Veremejenko 2018. gada Pasaules U17 kausa izcīņā Minskā

Kā veidojās “Kolibri” attiecības ar publisko un privāto sektoru?
Paldies par iespēju “Kolibri” strādāt Rīgas 47. vidusskolā, taču, runājot par cita veida materiālu atbalstu – tāda vienkārši nav.

Meiteņu basketbola tirgus ir ierobežots. Piesaistīt nopietnu sponsoru, ja vien tas nav tavs brālis vai brālēns, gandrīz neiespējami. “Kolibri” balstās uz vecākiem, draugiem un paziņām, kuri neuzdod jautājumu – kas man par to būs?

Eiropas meiteņu basketbola līgai nav saites ar Latvijas Basketbola savienību. LBS nav palīdzējusi – neesmu prasījis. “Kolibri” prasīja – nekas nenotika. Līgai nav saites ar Rīgas domi. Mans spēks ir mana komanda, kura aug un kļūst stiprāka.

LBS būtu jāatzīst un jānovērtē mūsu darbs. Gandrīz visas meitenes, kuras spēlē “Kolibri”, jaunatnes izlasēs, TTT – izgājušas un ieguvušas pieredzi Eiropas meiteņu basketbola līgā. Treneri tāpat, izņemot pašreizējo sieviešu izlases treneri. Visi spēlējuši, piedalījušies, ieguvuši pieredzi.

Jautājums – ko izdarījusi Eiropas meiteņu basketbola līga Latvijas basketbola labā? Nesen, 2019. gada 11. decembrī, Eiropas meiteņu basketbola līga LBS valdes sēdē iesniedza pieteikumu kļūšanai par pastāvīgo LBS biedru. Trīs (no pieciem) valdes locekļi nobalsoja pret.

Kāpēc – atstāstu liecinieka redzēto – Eiropas meiteņu basketbola līgai jākļūst par pastāvīgu LBS biedru? Statūtu punkts 3.4.1 nosaka, ka biedra kandidāts iegūst asociētā biedra statusu, lai viena gada laikā parādītu, ko izdarījis Latvijas basketbola labā.

Izbrīna LBS valdes uzskats, ka Eiropas meiteņu basketbola līga – piemēram, manā personā – 20 gadu laikā nav pierādījusi, ka strādā Latvijas basketbolam. Šķiet nesaprotami – varbūt tas saistīts ar LBS prezidenta vēlēšanu tuvošanos? Esmu nevēlams vienam, otram vai trešajam kandidātam?

Vai 25 gadu laikā esi sastapis atsaucīgu LBS valdi un prezidentu?
Atsevišķi cilvēki izrādījuši atsaucību. Paldies Šnepa kungam, Voina kungam. Savā laikā – LBS prezidentam Indulim Ozolam (1992-1997), Ojāram Kehrim (1997-2011). Dažreiz kāds no šiem kungiem – prezidents vai ģenerālsekretārs – ierodas uz preses konferenci ar starptautisku viesu līdzdalību.

Gribu pateikt pāris vārdus par Eiropas Sieviešu basketbola līgu (EWBL). Tā tika dibināta 2015. gadā, bet mūsu vadošā meistarkomanda TTT – no 2011. līdz 2015 gadam spēlēja tikai vietējā čempionātā un – no 2012. gada – Latvijas-Igaunijas līgā.

Nākamajos trīs gados TTT spēlēja EWBL – runāju par periodu līdz komandas iestāšanās brīdim Eirolīgā – kamēr saprata, ka budžeta iespējas atļauj startēt Eiropas spēcīgāko klubu turnīrā. Nevēlos būt pašpārliecināts, taču – vai komanda izaugtu līdz Eirolīgas līmenim, ja trīs sezonas nespēlētu Eiropas Sieviešu basketbola līgā?

Uzskatu, ka TTT treneri un meitenes ieguva neatsveramu pieredzi, startējot turnīrā ar laba līmeņa komandām. Jā, kāda komanda bija vājāka, taču šodien redzam, ka pirmās divas EWBL finālistes – TTT un Gundara Vētras trenētā “Arka Gdynia” – spēlē Eirolīgā, bet daudzas komandas – Lūleo, Ūmeo, “Tsmoki Minsk” – startē Eiropas kausā.

Domāju, ka EWBL devusi savu stimulu Latvijas labākās sieviešu komandas attīstībā – un tā veiksmīgi atgriezās Eirolīgā. Zinu, ka TTT minētajos trīs gados spēlēja arī Eiropas kausā, taču lielāku spēļu praksi, īpaši februārī un martā, ieguva, spēlējot Eiropas sieviešu basketbola līgā.

Vai pēdējos 25 gados LBS vadībā ir bijusi sieviešu basketbola balss?
(Kategoriski) Nē. Negribu nevienam pārmest, taču, manuprāt, valdes cilvēki par meiteņu un sieviešu basketbolu ir ļoti maz informēti. Man tas ir nesaprotami, jo tā nav tikai mana lieta, bet, pirmkārt, LBS darbs.

Nākamajā nedēļā notiks LBS prezidenta vēlēšanas. Kādus soļus būtu jāsper Latvijas basketbola vadībai? Ojārs Kehris 14. janvārī teica, ka prezidentam redz trīs uzdevumus – veidot sadarbību ar publisko un privāto sektoru, pārstāvēt Latvijas basketbolu starptautiski, būt par morālu autoritāti.
Uzdevumi formulēti precīzi. Ne Eiropas Sieviešu, ne Eiropas meiteņu basketbola līgai nav balsstiesību biedru sapulcē, “pateicoties” LBS valdes balsojumam 2019. gada 12. decembrī. Par basketbola kluba “Kolibri” izvēli neteikšu neko. Kluba pārstāvji paši izlēmuši, par ko balsot.

Katram prezidenta amata kandidātam būs 10 minūšu uzruna. Debatēs piedalīšos kā asociētais biedrs un katram kandidātam uzdošu vienu jautājumu – zinu, kādu. Kad saņemšu atbildi, zināšu, par ko varētu balsot, ja man būtu tāda iespēja.

EGBL 20 gadu jubileja

Sestdien, 2020. gada 30. maijā, plkst. 19:00 Rīgā notiks EGBL 20 gadu jubilejas balle. Treneri, kuri piedalījušies un pašlaik ar savām komandām nespēlē līgā, tiek aicināti nosūtīt savus kontaktus uz e-pastu marketing@eybl.lv .

  +1 [+] [-]

, 2020-01-18 10:09, pirms pusgada
Kaut kā kruta sanācis ar seviss slavināšanumbenoliedzu,ka daļas patiesības rakstā ir ,bet daudzi atkārtojumi .īsts demagoģijas meistardarbs,tieši kā mūsu politiķi ,gudri norunā ,bet neko nepasaka ...
Jūtams ,ka jūtas nenovērtēts,tad man viens jautājums,kapēc neizlika sevi vai savu komandu sieviešu izlases treneriem,kapēc tad klusēja,kad ielika neloģiskus trenerus ...
Ja jau jūtas tāds supermens ,kapēc neviens neizvirzija par prezidenta kandidātu????? Atbilde ; tāpē4c ka skaisti rakstīt un pārgudri demagoģēt ir viens ,bet ar lieliem darbiem čiks.....,jo strādāt ar bērniem ir viena lieta ,bet lielā virtuve ir kas cits....
p.s.Izlasot šo garo meistardarbu ,gribētos uzvaras laukuma ,okupantu pieminēkli, nosaukt Znadera vārdā..

     [+] [-]

, 2020-01-18 12:08, pirms pusgada
Izcils pašreklāmas raksts Tikai varēja pieminēt vienu no iemesliem kādēļ ar šo kungu savulaik nevens negribeēja ielaisties darīšanās - "reputācija" biznesā un finansēs

     [+] [-]

, 2020-01-18 15:32, pirms pusgada
Un, pietiks ar vienu jautājumu, lai saprastu. Bet, patlanban, vēl šaubās!

     [+] [-]

, 2020-01-19 17:33, pirms pusgada
Jā, absolūti pozitīvs tēls. Organizatora spējas apskaužamas. Tikai cienītais kungs aizmirst pieminēt, ka dažos viņa organizētajos EGBL posmos,nekautrējas smuki pelnīt uz bērnu ēdināšanas kvalitātes rēķina (veca skolas ēdnīca ar neēdamu ēdienu), izmitina visas meitenes vienā istabā, utt.
Baltais Tēvs atradies