Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:136, Did:0, useCase: 0

Autors: Māris Noviksnews

Paula Strautmane: "Sasniedzot mērķi, pārsteidzām visus"

Paula Strautmane:
Paula Strautmane ar mammu un treneri Patrišu Fabri 2019. gada 23. februārī. Foto: Quinnipiac

"Būt vienā komandā ar Guntu Baško viņas atvadu spēlē bija pagodinājums. Tāda basketbola karjera kā viņai nebūs nevienam," Paula Strautmane pēc izcilas karjeras "Quinnipiac" universitātē atskatījās uz studiju pirmā posma beigām un emocionālo "Rozā lentītes" spēli.

Paula četros gados Konektikutā paveica maksimumu – ar izcilām sekmēm ieguva bakalaura grādu inženierzinātnēs un kļuva par otro latviešu spēlētāju NCAA čempionāta reģionālajā finālturnīrā jeb “Sweet 16”. Viņa pārstāvēja labāko gadagājumu “Quinnipiac” basketbola vēsturē.

Izvēlētais studiju virziens prasīja ziedošanos un miega trūkumu – katra semestra beigas nācās sakopot spēka un enerģijas rezerves. Paula studijās un sportā sasniedza vienādi augstu līmeni – veikumu, kurš pa spēkam ir tikai dažiem.

Četri gadi “Quinnipiac” universitātē. Vai realitāte pārspēja cerības?
Sasniedzām, ko gribējām. Nebija tā, ka pārsniedzām iecerēto vai izdarījām mazāk, taču plānoto izdarījām.

Tas bija daudz. Trenerei Patrišai Fabri bija mērķis izveidot “Quinnipiac” par NCAA čempionāta “Sweet 16” komandu – kas arī tika izdarīts. Augstāk spēlēja tikai lielas un stipras skolas.
Šajā gadā gribējām izcīnīt vismaz vienu uzvaru NCAA čempionātā. Nesanāca, lai gan varējām. Iemesls? Vienmēr ticējām sev vairāk nekā visi pārējie. Gadā, kad tikām “Sweet 16”, tas kļuva par pārsteigumu visiem, bet tas bija mūsu mērķis no sezonas sākuma.

NCAA čempionātā piedzīvoji vēl vienu unikālu brīdi. “Quinnipiac” turnīra pirmajā nedēļas nogalē spēlējā Sirakūzā. Ja “Bobcats” pārvarētu pirmo kārtu, cīņā par reģiona finālturnīru būtu jātiekas ar māsas Dignas pārstāvēto “Syracuse Orange” komandu.
Nesanāca – tāds ir sports.

Vai Tev bija iespēja klātienē redzēt māsas spēli pirmajā kārtā?
Redzējām pusi no ceturtdaļas. Bija jākāpj autobusā un jādodas prom – žēl, ka nevarējām palikt. Tādi ir NCAA noteikumi. Priecājos par Dignas pirmo uzvaru NCAA turnīrā un skumu par viņas zaudējumu otrajā kārtā.

Piecas meitenes aizvadīja pēdējo sezonu “Quinnipiac” rindās. Kā trenere parūpējās par jums?
Mūsu attiecības ar treneru kolektīvu vienmēr bija labas. Pēc atvadu vakariņām turpinājām iet uz zāli trenēties, lai gan nevarējām to darīt kopā ar komandu. Visu pavasari tāpat bijām blakus – bez īpašām atšķirībām.

Absolventes nevarēja trenēties kopā ar komandu?
Tikai atsevišķi. Treneri gribēja, lai jaunās spēlētājas veidotos par līderēm, tādēļ pēcsezonā bijām blakus un atsevišķi reizē.

Paula Strautmane 2019. gada 25. janvārī, spēlē pret “Siena”. Foto: Quinnipiac

”Quinnipiac” piecīši: Britnija Mārtina, Īdela Torntone, Erina Makklura, Džena Feja, Paula Strautmane

Absolventes

Trenere februāra beigās atzina, ka 2019. gada izlaiduma klase ir labākā “Quinnipiac” basketbola vēsturē. Pastāsti par pārējām četrām absolventēm!
Īdela Torntone – meitene no Īrijas – būs viena no labākajām draudzenēm visu mūžu. Viņa bija pirmais cilvēks, ko satiku Konektikutā. Abas bijām starptautiskās studentes un labi sapratām viena otru. Ļoti inteliģenta spēlētāja. Īdela visu atdos komandai – nekad nejutīsi, ka viņa darbotos savās interesēs.

Britnija Mārtina – ļoti tehniska spēlētāja. Enerģijas burbulis – iesildīšanās laikā no viņas vienmēr nāk enerģija. Nezinu, kur viņa to ņem. Domāju, ka viņas radītā loma būs grūti aizpildāma.

Džena Feja – iedvesmo mani katru dienu (my inspiration). Nav nekā, ko viņa nespētu darīt. Laba spēlētāja. Džena spēlē (mūzikas) instrumentus, lasa dažādas grāmatas, brauc ar skeitborda dēļiem – labi dara visu, ko spēj iedomāties. Viņa man bija kā lielā māsa. Īpaši satuvinājāmies pēdējos divos gados – ar viņu vienmēr bija iespējams parunāties, iegūt padomu.

Erina Makklura – bija mana istabas biedre otrajā un trešajā gadā. Nekad neesmu redzējusi cilvēku, kurš tik ļoti grib uzvarēt. Grib uzvarēt katrā vingrinājumā un katrā spēlē. Ja neizdodas, emocijas iet pa gaisu – sportistam tas ir vajadzīgs.

Džena spēlē arī softbolu!
Viņa spēlēja softbolā. “Quinnipiac” komandā savainojumu rezultātā parādījās brīvas vietas un viņa turpina sporta gaitas.

Vai citām meitenēm arī radās iespēja uzspēlēt cita sporta veida komandā, piemēram, lakrosā?
Spēlēšana divās komandās netiek praktizēta. Šāds jautājums var rasties, jo Amerikas vidusskolās parasti piedalies vairākos sporta veidos. Mums bija talantīgas meitenes, kuras basketbola vietā varēja būt citā sporta veidā. Viena absolvente bija pietiekami laba, lai pirmajā divīzijā spēlētu volejbolu.

Džena atsāka spēlēt softbolu pēc piecu gadu pārtraukuma. Viņas gadījums ir specifisks, jo vieta komandā atbrīvojās apstākļu sakritības gadījumā. Sākumā, protams, bija grūti, taču Džena priecājās. Teica, ka labāk izmēģina spēkus, nekā vēlāk nožēlo neizmantoto iespēju.

Tu stāstīji par “Quinnipiac” meiteņu īpašībām. Vai vari līdzīgi raksturot izlases meitenes?
Ieva Pulvere māk visu izdomāt. Nosvērta spēlētāja, kura vēlas izdarīt visu līdz galam – blokus, pikenrolus. Aizies uz pareizo vietu un izspēlēs. Ieva ir gudra un pieredzējusi basketboliste

Ilžuks (Ilze Jākobsone) un Digna vienmēr iedos enerģiju. Pat, ja ārpus laukuma neiet ideāli, ieejot zālē, viņas uzreiz pārmainīsies – te ir vieta, kur darām to, kas mums patīk! Te atdosim savu sirdi.

Iedvesmu sniedz visas spēlētājas, tai skaitā jaunās meitenes Beta (Elizabete Bulāne) un Luīze (Šepte). Visas atceramies, kā trīc kājas, kad nonāc vienā zālē ar spēlētājām, kuras iepriekš redzētas no malas. Protams, respektējam viņas, taču laukumā visas esam vienādas. Viņas iet un dara tāpat kā mēs – tas iedvesmo.

Elīnai (Dikeulaku) piemīt sacensību gars un (neremdināma) vēlme uzvarēt. Dažreiz, ja neesi (vienā grupā) ar viņu, tas kaitina. Sportā tas ir vajadzīgs – kā citādi izvedīsi otru spēlētāju no pacietības? Tā ir sporta psiholoģija. Elīna (ar savu komandu) grib uzvarēt katrā vingrinājumā.

Tev arī sākumā trīcēja kājas?
Nāku uz valstsvienību un daru visu, ko varu. Jebkura meitene izgājusi tam cauri. Vecākās spēlētājas saprot jaunākās – zina, ka pieredze nāk ar laiku. Esam šeit viena mērķa vārdā – nav jābaidās! Kontrolē to, ko vari izdarīt.

Saņemot Valdemāra Baumaņa kausu: Saeimas priekšsēde Ināra Mūrniece, trenere Līga Bergvalde (Rīdzene), Paula Strautmane, Kaspars Vecvagars. Foto: Romāns Kokšarovs, f64

Leģendārais Eiropas čempionāts 2017. gadā Prāgā: latvietes pirmo reizi izcīnīja ceļazīmi uz Pasaules kausu

Anna Dreimane un Paula Strautmane gatavojas Naura Mackeviča izaicinājumam

Anna Dreimane, Kate Krēsliņa, Ilze Jākobsone, Paula Strautmane pastaigā Prāgā

Paula pārbaudes spēlē pret Ukrainu 2018. gada augustā

Atbalstot Guntu Baško viņas atvadu spēlē

Skatoties Guntai veltīto video

Epizode Latvijas un Turcijas spēlē

Pirms desmit gadiem Liepājā, Rīgā un Valmierā notika Eiropas čempionāts. Vai turnīrs palicis atmiņā?
Ļoti minimāli – ar ģimeni spēles skatījāmies televīzijā. Tobrīd jau sāku trenēties, taču nebiju tik ļoti iekšā basketbolā, lai iegūtu spilgtas atmiņas. Valstsvienībai sāku sekot pakāpeniski.

Piektdien notika Guntas Baško atvadu spēle. Redzējām Latvijas basketbola savienības sagatavoto apsveikumu. Kā pagāja diena?
Mēģinājām to padarīt par normālu spēles dienu, lai gan zinājām, ka tā nav parasta diena. Kapteine Aija Brumermane ienāca prātā ideja par tetovējumu uz kreisā pleca – tas bija forši. Ceremonija bija ļoti emocionāla – turpinājumā sekoja gan kūka, gan puķes.

Septītā jūnija spēle kļuva par pagodinājumu – būt vienā komandā ar Guntu. Tāda karjera kā viņai nebūs nevienam. Ilgu laiku, ja ne jebkad.

Atceries, kā pirmo reizi trenējies un spēlēji ar Guntu?
2016. gadā pirms “Rozā lentītes” spēles. Nesanāca uzspēlēt kopā ar Aneti Jēkabsoni-Žogotu, taču vienmēr gribēju spēlēt kopā ar Guntu. Prieks, ka izdevās! Nonāc vienā komandā ar cilvēku, kuru esi redzējis no attāluma – kā skatītājs un televizorā. Atrašanās vienā treniņā radīja satraucošas sajūtas.

Gunta ir tāds pats cilvēks kā citi, īpaša ir viņas pieredze. Viņa vēlas pamācīt un iestāties par komandu – tāpēc Gunta ilgus gadus bijusi kapteine.

Esi pievienojusies aģentūrai “4Player Sports”. Vai zini nākamo komandu?
Pārrunas turpinās, skatāmies uz dažādām komandām.

Inženierijas diploms rokā. Kāds būs turpinājums?
Gribu mācīties maģistratūrā. Iespējams, pēc gada vai diviem. Vispirms vēlos paskatīties, cik augstu varu tikt basketbolā. Šobrīd tam jābūt vienīgajam, uz ko jākoncentrējas. Augstskolā izvēlējos vienu no grūtākajām studiju programmām – studiju vārdā laupīju miegam un basketbolam paredzētās stundas. No otras puses, mācības kompensēju ar basketbolu. Iznākums bija labs gan akadēmiski, gan sportā. Turpmāk vēlos darīt vienu lietu reizē.

Teici, ka miegu kompensēji ar studijām. Cik ilgi gulēji, gatavojoties eksāmenu nedēļai?
Katra semestra pēdējās divās trīs nedēļās diennaktī gulēju 3-4 stundas. Tas nav veselīgi – neiesaku nevienam. Jāskatās, vai tajā brīdī vari atļauties nedaudz zemāku atzīmi. Sezonas laikā man īsti nebija variantu – tāpat jākavē stundas. Izturēju! Tagad zinu, ka varu izturēt diezgan daudz.

Un dabūji maksimumu!
Perfekta izcilība nebija, taču diezgan tuvu tai.

Paulas intervijas

2016: Paula Strautmane: "Amerikā ieaudzināja, ka...
2018: Paula Strautmane: "Trīs sekundēs cauri...


, 2019-06-12 08:38, pirms mēneša
Inženierzinātne. Tas ir nopietni. Nav nekāda "tukšā papļāpāšana"- politoloģija
, 2019-06-12 09:02, pirms mēneša
Apsveicu Paulu ar bakalaura grāda iegūšanu un novēlu labas sekmes arī sporta gaitās.